Latvijā ir sastopamas divu veidu septoriozes – kviešu plēkšņu plankumainība (Parastagonospora nodorum) un kviešu lapu pelēkplankumainība (Zymoseptoria tritici). Abu slimību ierosinātāji galvenokārt bojā kviešus, taču nereti sastopami arī uz citiem graudaugiem un nezālēm.

Septoriozes, īpaši kviešu lapu pelēkplankumainība, ir vienas no bīstamākajām gan ziemas, gan vasaras kviešu slimībām un var izraisīt lielus ražas zudumus.

Kviešu plēkšņu plankumainība

Pirmās slimības pazīmes parasti tiek novērotas kviešu cerošanas fāzē, taču reizēm labvēlīgos laika apstākļos tās kļūst pamanāmas jau rudenī (AS 19–21). Uz auga apakšējām lapām parādās nelieli iegareni plankumi, kas pēc laika kļūst gaiši ar norobežotām, tumšām malām un brūnām piknīdām (augļķermeņiem) plankuma vidū (1. attēls). 

Veģetācijas sezonas laikā kviešu plēkšņu plankumainība inficē visu augu, un atšķirībā no kviešu lapu pelēkplankumainības tā bojā arī vārpu (2. attēls). Vārpošanas stadijā plēksnes uz vārpām slimības ietekmē kļūst šokolādes brūnas.

Kviešu plēkšņu plankumainība izplatās siltos (virs 10 °C), mitros un lietainos laika apstākļos. Ja gaisa temperatūra pārsniedz 20 °C un ir novērojami ilgstoši nokrišņi, slimība izplatās ļoti strauji. Pēc inficēšanās pirmās slimības pazīmes var parādīties jau pēc astoņām dienām. Tās ierosinātāji micēlija formā pārziemo augu atliekās tuvu augsnes virskārtai.