Aprīļa sākumā upeņu lapu plaukšanas sākuma stadijā (AS 10) dažviet Vidzemē un Latgalē tika konstatēta upeņu pumpurērču izplatība vidēji 6%. Upeņu pumpurērce tika konstatēta arī citos reģionos, invāzijas pakāpei nepārsniedzot 10%.

Pumpurērces upeņu stādījumos ir izplatīti kaitēkļi, tās var radīt būtiskus zaudējumus, jo bojātie pumpuri uzbriest, neatplaukst, vēlāk tie nobrūnē un nobirst. Jāņem vērā, ka ērces, sūcot augu sulu, pārnēsā arī upeņu virālās pildziedainības vīrusu, kas ir ļoti bīstama slimība upeņu stādījumos, jo augi kļūst neauglīgi, ražas zudumi var būt 30–100%.

Maija sākumā sala dēļ Latgalē upeņu stādījumos apsala gan ziedi, gan lapas. Bet šajā laikā Kurzemē, kur gaisa temperatūra nenoslīdēja tik kritiski zemu, upeņu ziedēšanas nobeiguma stadijā (AS 67) turpināja izplatīties kaitēkļi – laputis ar izplatību vidēji 6–8% un ogulāju lapu tinējs ar izplatību vidēji 4%. Pirmie jāņogulāju stiklspārņa pieaugušie īpatņi upeņu ogu attīstības sākuma stadijā (AS 71) tika novēroti feromonu slazdos maija noslēgumā. Jāņogās tika konstatēti gan jāņogulāju stiklspārņa pieaugušie īpatņi, gan jāņogulāju sarkanpangu laputis.