Kā cīnīties ar maijvaboļu kāpuriem? Jautā Elza D. Konsultē Latvijas Nacionālā dabas muzeja vecākais entomologs Uģis Piterāns.
Maijvaboļu (Melolontha sp.) kāpuru bojājumi rada raizes ne vienam vien dārzkopim. Tomēr lieli postījumi gan privātajos, gan komercdārzos gaidāmi tikai tad, ja kvadrātmetrā ir 100–200 kāpuru. Tas, par laimi, notiek ļoti reti.
Maijvaboļu (Melolontha sp.) kāpuru bojājumi rada raizes ne vienam vien dārzkopim. Tomēr lieli postījumi gan privātajos, gan komercdārzos gaidāmi tikai tad, ja kvadrātmetrā ir 100–200 kāpuru. Tas, par laimi, notiek ļoti reti.
Attīstības cikls
Pieaugušās maijvaboles izlido maijā un jūnija sākumā. Apmēram divas nedēļas pēc izlidošanas mātītes sāk dēt 2–3 mm lielas, ovālas, baltas oliņas aptuveni 20 cm dziļi augsnē. Katra maijvabole izdēj ap 25–30 oliņu. Kāpuri izšķiļas pēc 4–6 nedēļām. Kāpuri ir pusmēness formas, balti vai bāldzelteni, ar dzeltenbrūnu galvu un tumšāku aizmugures galu un sešām kājām. Lielāko kaitējumu tie nodara trešajā gadā, intensīvi barojoties ar augu saknēm. Augi nīkuļo vai aiziet bojā.
Barības meklējumos veģetācijas perioda laikā trešā gada maijvaboļu kāpurs spēj pārvarēt pat līdz 100 m lielu attālumu. Ceturtā gada jūlijā kāpuri iekūņojas. Augustā vai septembrī izkūņojas jaunās vaboles, kas ziemo augsnē līdz nākamā gada pavasarim.