2023. gada sezona bija ļoti dažāda, sevišķi pavasaris un vasara. Sākums bija cerīgs, bet tad sekojošais aukstums ne vienu vien darīja bažīgu. Bija prognozes, ka varam palikt bez augļu un ogu ražas. Bet bija arī dārzi gan ar bagātīgu ķiršu, gan arī ābolu un bumbieru ražu.
Pavasarī cieta arī veģetatīvās daļas – bojātas rozešu lapas ābelēm, nosaluši jaunie dzinumi vīnogām, un ne tikai. Jau vasaras vidū bija redzams, ka dažos dārzos un dažām kultūrām postījumi tiešām bijuši lieli. Tas ne vienmēr bija saistāms ar zemajām temperatūrām ziedoņa laikā. Bija arī dārzi gan ar bagātīgu ķiršu, gan arī ābolu un bumbieru ražu. Salnas bija daļu ziedu vai augļaizmetņu iznīcinājušas, bet palikušajiem palika vairāk barības vielu, lai izaugtu lielāki nekā parasti.
Pozitīvais sekojošajā sausuma periodā savukārt bija tas, ka mazāka bija vajadzība pēc augu aizsardzības līdzekļiem sēņu ierosinātu slimību, sevišķi kraupja ierobežošanai ābelēm, bumbierēm. Turpretī kaitēkļu, īpaši laputu, darbības ierobežošanai dārzkopjiem bija maz pietiekami efektīvu līdzekļu. Kaitēkļu darbības, kā arī temperatūras un mitruma apstākļu kraso svārstību dēļ augļiem miziņa plaisāja, tai radās arī citādi bojājumi. Tā augļos iekļuva puves sporas. Tāpēc dārzos ar sabiezinātiem vainagiem puves bojāto augļu bija sevišķi daudz.
Iepriekšējās ziemas ietekme
Lai gan iepriekšējā ziema neizcēlās ar lieliem aukstuma rekordiem, dažos dārzos jau sezonas sākumā, citos nedaudz vēlāk bija konstatējami bojājumi uz augļu koku stumbriem un zariem. Iespējams, viens no iemesliem ir iepriekšējās sezonas noslēgums ar salīdzinoši agri izkritušo sniegu uz nesasalušas zemes.
Jāņem vērā, ka sniegs ir kā bieza dūnaina sega, kas ļauj zemes siltumam ne vien atkausēt plāno sasaluma garozu, bet pat kausēt sniegu no apakšas. Tam ziemas mēnešos sekoja ilgstošs atkusnis – lielākajā daļā valsts sniegs nokusa un iestājās pat meteoroloģiskais pavasaris.
Šādā situācijā, kad augļaugiem ir beidzies miera periods, sekojošais nelielais aukstums radīja bojājumus. Tam vairāk bija pakļautas šķirnes un arī kultūras, kas sliktāk pacieš temperatūras svārstības. Kaut nelieli stumbru un zaru bojājumi ir kā atvērti vārti tiem mikroorganismiem, kas aktivitāti nezaudē (dažkārt tieši aktīvāk darbojas) vēsākā laikā. Bieži vien šo darbību rezultāts pamanāms vēlāk – ja ne pavasarī, tad iestājoties kādam citam ekstrēmākam apstāklim, piemēram, karstam un sausam laikam aktīvās augšanas periodā.