Meningīts ir galvas smadzeņu apvalku iekaisums, ko var izraisīt dažādi mikroorganismi: gan baktērijas, gan vīrusi vai pat sēnītes. 

Par to liecina galvassāpes – pārsvarā pieres un pakauša rajonā, drudzis, spranda stīvums, jutīgums pret gaismu, skaņu, slikta dūša, vemšana. Pret daļu neiroinfekciju rosinātāju iespējams vakcinēties, no citiem pasargā personīgās higiēnas ievērošana un stipra imunitāte. 

Invazīvie meningokoki

Kādas tikai baktērijas var izraisīt centrālās nervus sistēmas iekaisumu: pneimokoki, meningokoki, Haemophilus influenzae, listērijas, stafilokoki, streptokoki, gonokoki un pat zarnu nūjiņa. Kā saslimst ar meningītu? Tas atkarīgs no slimības ierosinātāja izplatīšanās veida – pa gaisu, tiešu kontaktu ceļā ar inficētu personu vai ar ēdienu, kurā nokļuvušas, piemēram, zarnu nūjiņa un listērijas. Daļa cilvēku, paši to nezinot, var būt kādas infekcijas ierosinātāja nēsātāji, paši nesaslimst, bet var inficēt citus, īpaši mazus bērnus un cilvēkus ar vāju imunitāti.

Mēdz būt serozais un strutainais meningīts. Pirmajā gadījumā infekcija organismā iekļūst no ārienes, otrajā – slimības perēklis jau atrodas kādā orgānā, piemēram, bojātā zobā, deguna blakusdobumos, plaušās vai kur citur. Strutainais meningīts var attīstīties arī pēc galvas traumas, īpaši galvaskausa lūzuma.