Slimnīcu biedrība kritizē valdību par neskaidru apņemšanos palielināt veselības aprūpes finansējumu

Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB) kritizē valdības sagatavoto atbildi Saeimai par veselības aprūpes finansējuma palielināšanu, jo, lai gan tajā atzīta nepieciešamība pēc papildu 663 miljoniem eiro nākamgad, neesot paredzēta skaidra apņemšanās šo finansējumu nākamā gada budžetā piešķirt.

Biedrība norāda, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisija šā gada 11. jūnijā aicināja valdību, gatavojot 2027. gada valsts budžetu, noteikt veselības aprūpi par vienu no prioritātēm un paredzēt tai papildu finansējumu atbilstoši valdības deklarācijā paustajām apņemšanām.

Atbildes vēstulē "Par veselības aprūpes finansējuma palielināšanu" teikts, ka valdības rīcības plānā paredzēts panākt, lai finansējums veselības aprūpei sasniegtu 12% no valdības izdevumiem. Dokumentā minēts, ka līdzekļi būtu novirzāmi onkoloģijas, mātes un bērna veselības, sirds un asinsvadu slimību, reto slimību, medikamentu pieejamības, primārās veselības aprūpes un citu prioritāšu finansēšanai, tai skaitā ārstniecības personu atalgojumam. Vēstulē arī norādīts, ka Veselības ministrija (VM) apkopojusi 2027. gada prioritāros pasākumus un aprēķinājusi, ka to īstenošanai papildus nepieciešami 663 miljoni eiro.

Lielākā summa jeb 308,6 miljoni eiro būtu nepieciešama veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai, tostarp pacientu rindu samazināšanai uz speciālistu konsultācijām, izmeklējumiem un plānveida operācijām, kā arī pakalpojumu tarifu pārskatīšanai. Savukārt 130,3 miljoni eiro būtu vajadzīgi kompensējamo medikamentu un medicīnisko materiālu sistēmas pilnveidošanai.

Vēl 82,3 miljoni eiro nepieciešami onkoloģijas, mātes un bērna veselības, sirds un asinsvadu slimību un reto slimību plānu pilnīgai īstenošanai. Primārās veselības aprūpes stiprināšanai un ģimenes ārstu prakšu kapacitātes palielināšanai būtu vajadzīgi 22,9 miljoni eiro, bet ārstniecības personu atalgojuma konkurētspējas nodrošināšanai un medicīnas izglītības kapacitātes stiprināšanai — 45,2 miljoni eiro.

Papildu līdzekļi dokumentā paredzēti arī psihiskās veselības un atkarību mazināšanas pasākumiem, sabiedrības veselības un profilakses programmām, veselības aprūpes digitalizācijai, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un citu VM padotības iestāžu prioritātēm, kā arī ārstniecības iestāžu infrastruktūras un medicīnas tehnoloģiju atjaunošanai.

Līdztekus Ministru kabinets vēstulē norāda, ka valsts budžeta iespējas ir ierobežotas.

Dokumentā minēts, ka 2027.-2030. gada budžeta plānošanā prognozētā fiskālā telpa ir negatīva, proti, 2027. gadā tā veido mīnus 28 miljonus eiro, bet turpmākajos gados deficīts ir vēl lielāks. Līdz ar to secināts, ka bez kompensējošiem pasākumiem turpmākajos gados piešķirt papildu valsts budžeta finansējumu nebūs iespējams.

Vēstulē arī pausts, ka veselības nozarei pieejamais finansējums patlaban ir nepietiekams un viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Dokumenta noslēgumā izteikta apņemšanās turpināt darbu pie esošo resursu efektīvākas izmantošanas un papildu finanšu resursu piesaistes veselības aprūpei atbilstoši finansiālajām iespējām.

Taču LSB uzskata, ka ar to nepietiek. Organizācija norāda, ka dokumentā nav nevienas konkrētas apņemšanās 2027. gada budžetā piešķirt papildu finansējumu veselības aprūpei, neraugoties uz atzīto 663 miljonu eiro vajadzību.

LSB valdes priekšsēdētājs Artūrs Bērziņš norāda, ka dokumenta nosaukums sola finansējuma palielināšanu, taču tajā neesot paredzēts neviens konkrēts papildu finansējuma piešķīrums. Viņaprāt, ar atsauci uz finansējuma pieejamību "atbilstoši finansiālām iespējām" valdība faktiski noraida aicinājumu noteikt veselības aprūpi par vienu no 2027. gada budžeta prioritātēm.

Biedrība norāda, ka 2027. gada budžetā vajadzētu paredzēt konkrētu papildu finansējumu veselības aprūpei, īpaši pakalpojumu pieejamībai reģionos un ārstniecības personu atalgojumam.

Biedrība arī atsaucas uz valdības vēstulē minētajiem riskiem, ka bez papildu finansējuma var palielināties to pacientu skaits, kuri veselības aprūpes pakalpojumus būs spiesti apmaksāt no saviem līdzekļiem vai atteikties no nepieciešamās aprūpes.