Brauciens pa amerikāņu kalniņiem – tā varētu tēlaini aprakstīt 9. klašu centralizēto eksāmenu likteni. Pagājuši tikai četri mācību gadi, kuru noslēgumā devītklasnieki kārtojuši šos eksāmenus. Lai tas būtu nokārtots, sākumā bija jāpārvar piecu procentu latiņa, tad to pretēji iepriekš plānotajam trīs gadus turēja 10 procentu līmenī. Šogad beidzot pacēla līdz 15 procentiem, bet nu metīs lejā uz nulli, ja valdībā gūs atbalstu izglītības un zinātnes ministres Ilzes Indriksones (Nacionālā apvienība) rosinājums izsniegt pamatskolas pabeigšanas apliecību visiem, kam ir sekmīgas gada atzīmes, neatkarīgi no eksāmenu rezultātiem.

Iemesls šādam priekšlikumam: eksāmenus nenokārtojušie bieži vispār izkrīt no izglītības sistēmas, tā arī paliekot bez pamatizglītības, jo ne tiem der piedāvājums otru gadu mācīties 9. klasē – to vai nu nedara, vai arī pēc atkārtotas mācīšanās pamatskolas izlaiduma klasē eksāmenus tik un tā nenokārto –, ne arī izlīdzinātā gada iespēja arodskolās un tehnikumos, kura laikā var aizlāpīt pamatskolas zināšanu robus un sākt apgūt kādu vienkāršu profesiju. Tāpēc jādod pamatskolas beigšanas apliecība, jo pamatizglītība mūsu valstī ir obligāta.