15.6 °C
Skolas laikam tuvojoties, latvieši visā pasaulē uzdod jautājumu, kur mācīt bērnu. Latviešu valodas skolotāja Dienvidsomijas Ūsimā reģionā Elva Kreijčī studiju kvalifikācijas darbā ir pētījusi Somijā dzīvojošo latviešu ģimeņu valodas politiku un zina stāstīt, ka valodas saglabāšanas iespējas ir svarīgas praktiski visiem vecākiem.
2021. gadā Elva sāka mācīt latviešu valodu 12 bērniem Vantā pilsētā Ūsimā reģionā un stāsta, ka katrā pašvaldībā ir noteikts savs minimālais skolēnu skaits, lai etniskā mantojuma grupa varētu pastāvēt: šogad Helsinkos latviešu valodu apgūs pieci skolēni, bet turpat kaimiņos Espoo – 10 bērni. Vantā grupa gan ir izjukusi, jo skolēni ir pārcēlušies uz citām pašvaldībām.
Elva Krejčī māca latviešu valodu arī Eiropas skolā Helsinkos, kur šogad no sešiem ir palikuši četri skolēni: viens atgriezies Latvijā, otrs pabeidzis vidusskolu. Vismaz seši Elvas skolēni ir atgriezušies Latvijā.
Izvēlas palikt... ar domām par Latviju
Triju bērnu mamma Sintija Dutka no Rovaniemi (jā, tā ir tā pilsēta Somijā, kur dzīvo Ziemassvētku vecītis) stāsta, ka savulaik domājusi par to, vai un kā no Somijas nodrošināt mācības arī Latvijā. "Es taču izgāju mazas apmācības un varētu vadīt, piemēram, valodas grupiņas šeit Somijā." Sintija stāsta par paziņām, kuru bērni paralēli mācībām Somijā attālināti pildīja arī Latvijas pirmo klašu uzdevumus un tad pavasarī agrāk brauca uz Latviju kārtot kontroldarbus, lai tiktu uz nākamo klasi. "Bet, ja godīgi, tad mana uzticība Somijas izglītībai un bērnu izaugsmei ir bijusi gana liela. Neesmu izjutusi kādu vajadzību bērniem tikt tieši Latvijas skolās," Sintija beigās rezumē.
Savukārt profesionāla vijolniece, divu bērnu mamma Austra pēc 12 gadiem Somijā tagad dzīvo Argentīnā un stāsta, ka Latvijā bērnu izglītības dēļ mēdz atgriezties klasiskie mūziķi, jo "Emīla Dārziņa mūzikas skola, kuru pabeidzu, ir ļoti stipra, lai labi sagatavotu viņu bērnus profesionālām mūziķu karjerām".
"Latvijā ir ļoti labi, ja ir nauda"
Ārste Evita, inženieris Roberts un viņu pirmsskolas vecuma bērns atgriezās Latvijā pirms gada: "Mēs sapratām, ka eventuāli mēs gribam būt Latvijā. Galvenais iemesls bija atgriezties pirms skolas sākuma, un šis bija pēdējais brīdis. Mēs jau sen ļoti gribējām uz Latviju, bet īsti nebija iespējas, jo man bija jāpabeidz rezidentūra." Ģimenei izdevās sakārtot visu tā, lai varētu atļauties pārcelties atpakaļ uz Latviju. Šī ģimene dzīvi Latvijā var atļauties, jo Evita ir ārste, kura reizi mēnesī brauc piestrādāt uz Somiju.
"Mums izdevās ieķepuroties ļoti labā bērnudārzā. Pulciņi ir un visādas aktivitātes, kādu Somijas bērnudārzos vispār nav. Somijas bērnudārzi ir jauki, jo tur ir vairāk audzinātāju un mazāk bērnu, bet sakarīgu aktivitāšu pārsvarā nav. Šeit viss ir uz vietas, dziedāšanas, dejošanas, džudo – mums bērnudārzā ir pat pašiem savs baseins," Evita stāsta.
Skolas gaitas bērns sāks pēc gada, bet vēl nav skaidrs, kurā skolā: "Mēs nedarījām tā, kā dara visi cilvēki, bet gan tā, kā ir godīgi. Kad bērnam palika pieci gadi un drīkstēja oficiāli pieteikties uz skolu, mēs sapratām, ka mūsu skola sanāk "Rīdze", bet uz to grib visa Rīga un pastāv risks netikt uz savu rajona skolu." Skolu sadales sistēma nedarbojas: "Tu tiec tajā skolā, kuras rajonā esi pierakstīts. Rīgas centrā ir foršas, labas skolas, uz tām grib pilnīgi visi. Vecāku birojos un pie draugiem pierakstās bērni, kas vispār centrā nedzīvo, un tas ir ļoti negodīgi." Ģimene ir ļoti apmierināta ar Rīgas remigrācijas un Izglītības departamenta atbalstu un cer, ka skolas jautājums vēl tiks atrisināts. Ir skaidrs, ka šī ģimene paliek Latvijā.
