Paburzot rokās sārmenes lapas, tās izdala ne visai patīkamu sārmainu smaržu. Visticamāk, tieši no tā radies auga nosaukums. Pasaulē zināmas vairāk nekā trīssimt sārmeņu sugas. Latvijā no savvaļā augošajām dziedniecībai izmanto meža sārmeni (Stachys sylvatica), ārstniecības sārmeni (Stachys officinalis), tautā sauktu arī par ārstniecības pātaini (Betonica officinalis). Purva sārmene (Stachys palustris) tiek izmantota mazāk, jo satur vairāk bioaktīvu vielu, kas organismam var nodarīt kaitējumu.

Kur aug, kad ievāc, kā žāvē

Meža un ārstnieciskā sārmene ir tuvu radniecīgi augi. Pirmā aug lapukoku un jauktajos mežos, krūmājos, aizaugušās ēnainās vietās, otra – sausās pļavās, mežmalās, retāk meža pļaviņās un zālājos. Zied no jūnija līdz septembrim. Ārstniecībai ievāc auga virszemes daļas ziedēšanas laikā, kaltē, sasietas saišķīšos, ko izkarina ēnainā vietā vai siltā, labi vēdināmā telpā.