"Kā pareizi kūpināt zivis? Interesē gan aukstās, gan karstās kūpināšanas process," padomu lūdz Eva K.

Kūpinot zivis, jāsaprot, ka ne viss notiks kā pēc grāmatas. Vispirms jāiepazīst sava kūpinātava, tad jāmēģina un jāanalizē pats kūpināšanas process – jāvēro, kā zivs uzvedas dūmos vai karstumā. Tāpēc kūpināšanas prasmes var iegūt tikai eksperimentējot, bet galvenās lietas par temperatūrām tomēr jāzina, stāsta zivju kūpinātājs ar 30 gadu pieredzi un atpūtas vietas Pie Andra Pitragā saimnieks Andris Antmanis.

Kūpinot zivis, jāsaprot, ka ne viss notiks kā pēc grāmatas. Vispirms jāiepazīst sava kūpinātava, tad jāmēģina un jāanalizē pats kūpināšanas process – jāvēro, kā zivs uzvedas dūmos vai karstumā. Tāpēc kūpināšanas prasmes var iegūt tikai eksperimentējot, bet galvenās lietas par temperatūrām tomēr jāzina, stāsta zivju kūpinātājs ar 30 gadu pieredzi un atpūtas vietas Pie Andra Pitragā saimnieks Andris Antmanis.

Aukstais kūpinājums

Kūpinot zivis pēc aukstās metodes (dūmos), jāizvēlas treknākās (lasis, bute, menca, skumbrija). Tikko no zvejnieka dabūtas tās jāizķidā un jāliek sālījumā. Uz 10 litriem ūdens ņem 1 kilogramu sāls. Sālīšanas ilgums atkarīgs no zivju sugas. Piemēram, butes sālījumā jātur trīs diennaktis, savukārt lasis tikai 12 stundas, ik dienu sālījumu mainot. “Sāls izvelk no zivīm asinis, zivis daļēji iekonservējas un kļūst ļoti sāļas. Lai mazinātu sāls koncentrāciju, tās liek ūdenī uz divām vai divarpus diennaktīm – pēc diennakts ūdeni nomaina. Pēc divām dienām buti var uzcept, tad pēc garšas varēs saprast, vai vēl vajag paturēt ūdenī vai arī tās ir gatavas kūpināšanai,” vērtīgu padomu dod Andris Antmanis.