Gandrīz puse Latvijas ārstu ir pirmspensijas vai pensijas vecumā

Situācija, kāda šobrīd valda veselības aprūpē Latvijā, ir tikai, tā teikt, “ziediņi”. Smagākais mums vēl ir priekšā, pauž 360TV Ziņas. Tuvāko 10 gadu laikā ir ļoti iespējama ārstu krīze. Kā liecina “Eurostat” dati, šobrīd gandrīz puse Latvijas ārstu ir pirmspensijas vai pensijas vecumā.

Gandrīz puse Latvijas ārstu jeb 46,5% ir vismaz 55 gadus veci. Proti, pirmspensijas un pensijas vecumā. Tas ir otrs augstākais radītājs Eiropā, vēl sliktāk ir tikai Bulgārijā. No otras puses – jauno ārstu īpatsvars Latvijā ir 22%, un tas ir par diviem procentiem vairāk nekā vidēji Eiropā. 

Veselības ministrija 360 Ziņām atsūtīja virkni dokumentu, kuros uzskaitīti pasākumi, ko tā veic, lai piesaistītu nozarei jaunos speciālistus, tostarp, ar Eiropas Savienības atbalstu. Piemēram, nākamajā studiju gadā līdz 300 palielinās valsts finansēto vietu skaitu rezidentūrā, un tas būs lielākais, kāds jelkad bijis.

“Situācija ir pamanīta un tiek izprasta, bet, domājot par pasākumiem, es teiktu, ka pietrūkst pēctecības, sasaistes un skata uz kopainu,” norāda Latvijas Jauno ārstu asociācijas vadītājs Rūdolfs Vilde.

Viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem ir katrai ārstniecības iestādei valsts piešķirto kvotu apjoms, īpaši reģionos. Tas ne tikai ierobežo pacientu iespējas saņemt pakalpojumus, bet apgrūtina iespējas piesaistīt rezidentus – topošos ārstus.

Bauskas slimnīcas vadītāja stāsta, ka vai vairākus gadus cenšas pierādīt, ka tai piešķirtā kvota ir nepietiekama, bet bez rezultātiem.

“Atbilde no Nacionālā veselības dienesta – jums ir tāda kvota, kāda ir. Ir ierobežots veselības aprūpes finansējums, un papildu finansējumu nav, no kurienes piešķirt,” bilst Bauskas slimnīcas valdes locekle Margarita Epermane.

Jauno ārstu asociācijas vadītājs stāsta – bieži vien reģionu slimnīcas ierobežoto kvotu dēļ nevar piedāvāt pilnas slodzes darbu. Turklāt daudzus jaunos ārstus no darba reģionos attur bažas, vai pēc dažiem gadiem slimnīca netiks likvidēta.

“Tam jaunajam ārstam ir jābūt skaidram –  ja es būšu pēc rezidentūras gatavs turpināt darbu slimnīcā un reģionā, tad es varu rēķināties, ka turpmākajos piecos gados manā jomā būs pilnas slodzes darbs un tiks apmaksāti arī izmeklējumi, ko maniem pacientiem vajadzēs veikt,” saka Vilde.

Bauskas slimnīcas vadītāja uzskata – medicīnas nozarē draudošo krīzi var novērst tikai ar nepopulāriem lēmumiem.

“Izvairīties no krīzes ir iespējams, ja mēs pārskatām, kādus pakalpojumus sniedzam, kā valsts apmaksātus. Diemžēl, esošo apjomu, ja nepalielinās veselības aprūpes budžetu, nodrošināt nav iespējams,” pauž Epermane.

Statistika par nosacīti veco ārstu īpatsvaru liek secināt, ka tuvāko desmit gadu laikā ārstu skaits Latvijā samazināsies. Samazināsies arī iedzīvotāju skaits, tomēr pacientu skaits – tieši pretēji – pieaugs, jo cilvēki mūsdienās dzīvo ilgāk un iemanto hroniskas kaites.

VIDEO: