Maina eksāmenu kārtību, kamēr skolēnu zināšanas pasliktinās

Latvijas skolēnu lasītprasme pēdējo desmit gadu laikā būtiski pasliktinājusies, un lejupslīde vērojama arī citās zināšanu jomās. Tā secināts vakar prezentētajā OECD starptautiskajā skolēnu novērtēšanas pētījumā. Zīmīgi, ka rezultāti pasliktinājušies tai paaudzei, kas piedzīvojusi vairākas izglītības sistēmas reformas, norāda 360TV Ziņas.

Latvijas skolēnu zināšanas pēdējos desmit gados ir būtiski pasliktinājušās. Tā secināts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD pētījumā PISA. Tajā 15 gadus veci jaunieši pildīja uzdevumus matemātikā, dabaszinātnēs, lasīšanā, kā arī veica uzdevumus digitālajā vidē.

Dabaszinātnēs skolēnu vidējais rezultāts bija 468 punkti, kas ir zemāks par OECD vidējo rādītāju. Salīdzinot ar 2022. gadu, rezultāts ir krities. Arī matemātikā skolēnu sniegums ir pasliktinājies, sasniedzot 460 punktus. Šāds rezultāts gan ir tuvu OECD vidējam rādītājam. Taču vislielākās bažas rada skolēnu sniegums lasīšanā, kur kritums bijis vislielākais, sasniedzot 430 punktus. Latvijā lasīšanas snieguma kritums ir lielākais no visām OECD valstīm. Turklāt 41% skolēnu nesasniedz minimālo prasmes līmeni.

“Jā, sasniegumu kritums ir visur, visās jomās. Kā jau es minēju, tad, salīdzinot ar 2022. gadu, Latvijai viņš ir vislielākais,” norāda PISA pētījuma vadītāja Latvijā Rita Kiseļova.

Pētniece norāda, ka viens no iemesliem šādai tendencei varētu būt reformu ieviešana. Šie piecpadsmitgadnieki ir tie, kuri deviņos mācību gados piedzīvojuši trīs būtiskas reformas – mācību satura, pārbaudījumu sistēmas izmaiņas, kā arī pāreju uz izglītību tikai latviešu valodā.

“Ir grūti mums jau pieaugušajiem saprast, kur nu vēl skolēniem. Ja katrs mācību gads nes savas pārmaiņas, tas ir par daudz. Ir vienkārši šobrīd jādara viss iespējamais, lai šis ieviešanas process kļūtu vienkāršāks, stabilāks,” turpina Kiseļova.

Tikmēr izglītības ministre rezultātus nodēvējusi par šokējošiem. Viņasprāt, nav vajadzīgas jaunas reformas, taču būtu jānosaka precīzi sasniedzami rezultāti katrā klasē.

“Mēs nevaram dot tik lielu elastību sasniedzamajos rezultātos. Ja mēs nepasakām precīzi, kas ir jāsasniedz, arī pedagogs noteikti var interpretēt dažādi un ir dažādi arī šie rezultāti pēc tam,” pauž izglītības un zinātnes ministre (Nacionālā apvienība) Ilze Indriksone.

Datos redzams arī tas, ka ievērojami sliktāk lasīšanā veicies skolēniem, kuri mājās nerunā latviešu valodā. Bijušās mazākumtautību skolas – Rīgas 75. pamatskolas – direktore atzīst, ka rezultāti viņu neizbrīna.

Direktore atzīst, ka lasīšanas prasme ir pamats jebkurā priekšmetā. Tādēļ visiem skolotājiem būtu jāvelta uzmanība šo prasmju pilnveidei. Taču problēma ir nebeidzamās reformas un laika trūkums.

“Skolotājiem jau tā ir bijušas daudzas pārmaiņas, kas ir regulāri jāievieš. Un katru gadu ir kaut kādu pārmaiņa no valsts puses, kas mums tagad ir jāievieš. Man liekas šis viss ir vienkārši jānostopē un jāiedod laiks īstenot kaut ko no tā, kas jau ir izdomāts. Idejas jau nav sliktas, bet ir vajadzīgs laiks,” saka Rīgas 75. pamatskolas direktore Ramina Skuja.

Viņa arī atzīst, ka joprojām skolās pedagogu palīgi ir retums. Direktores ieskatā palīgiem vajadzētu kļūt par normu, jo mūsdienās vienam pedagogam 40 minūtēs vairs nav iespējams ieviest visas pārmaiņas, ko izglītības sistēmā vēlas redzēt valsts.

Pētījumā piedalījās 268 skolas un teju septiņi tūkstoši skolēnu.

VIDEO: