Teikt, ka ceļojums uz Austrāliju bija viens no maniem bērnības sapņiem, ir nepateikt neko. Tāpat kā visi citi padomju laika bērni, kuri sēdēja aiz “dzelzs priekškara”, varēju sapņot labākajā gadījumā par braucienu uz pionieru nometni “Artek” pie Melnās jūras. Tāpēc Austrāliju jo krāsaini biju uzbūrusi iztēlē, iedvesmojoties no bērnu grāmatām ar izteiksmīgām aborigēnu un ķenguru ilustrācijām, un to jau sen ierindojusi sava ceļojumu galamērķu vēlmju saraksta pašā augšgalā.

Protams, iedomājoties par šo tālo zemes malu, acu priekšā uzplaiksnīja Sidnejas operas noslēpumainais siluets, tāpēc par visām varītēm gribējās šo arhitektūras šedevru aplūkot ne tikai no ārpuses, bet arī tikt iekšā – kaut vai ekskursijā gida vadībā. Turklāt Austrālija bija mans pēdējais vēl neapgūtais kontinets.

Lidojums nogurdinošs, bet krāsains

Lai kārtīgi iepazītu Austrāliju, ir nepieciešamas vairākas nedēļas, pat mēneši, bet – tā kā brauciens uz šo tālo galamērķi ir garš, nogurdinošs un ne no tiem lētākajiem – izvēlos nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu, proti, pie viena paviesoties arī netālu esošajā zaļajā salā, Jaunzēlandē. Plānojot ceļojumu, sanāk pat otrādi – pirmās tiek iegādātas kruīza kuģa biļetes, lai varētu apbraukt apkārt teju visai Jaunzēlandei, un tad piemeklētas aviobiļetes uz Sidneju. Turpceļu izdodas saplānot lieliski, vairāk nekā diennakti garo lidojumu sadalot divās daļās – ar kāju izlocīšanu un nakšņošanu horizontālā stāvoklī Stambulas viesnīcā. Lidojums tiešām nav viegls pat rūdītiem ceļotājiem, ja nu vienīgi nelido biznesa klasē. Tas ilgst vairāk nekā diennakti, jo uz Sidneju nākas lidot pāri visam Austrālijas kontinentam. Laikā, kad lidmašīnā noteikts gulēšanas jeb “nakts” režīms ar aizklātiem logiem, kaut kas mani urda pavērt aizkaru, tāpēc tuksneša vidū paveicas ieraudzīt lielāko šā kontinenta sālsezeru Kati Tihanda-Eira, kas tobrīd ir pasakainā rožainā krāsā. Kā izrādās, no gaisa dažādos gadalaikos ir iespējams vērot pavisam atšķirīgas šā ezera krāsu mozaīkas, jo baltā sāls panna mēdz pārtapt gan rozīgos, gan zaļos un oranžos toņos. Rozīga ūdenskrātuve krāsojas tad, kad izžūst un tajā saaug aļģes.