85 gadus vecais Dzintars Andersons šogad pirmo reizi nogāja Rīgas maratona desmit kilometru distanci. Mudra Stanke pēc aiziešanas pensijā pirmo reizi kāpa uz skatuves amatierteātra izrādē, bet 61 gadu vecā Vika Bērtiņa ikdienā strādā, sporto, ceļo un vēlas iegādāties klavieres, lai pēc daudzu gadu pārtraukuma atsāktu spēlēt. Viņi visi dzīvo pretēji priekšstatam, ka vecumdienās dzīves ritms ir mierīgāks, nākas atteikties no jaunām iecerēm un sapņiem. Patiesībā – ļoti iespējams, ka labākie gadi vēl tikai priekšā!

Pēdējos gados novecošanās pētniecībā arvien biežāk tiek lietots jēdziens “veselīgi nodzīvotie gadi” (angliski – “healthspan”), uzsverot, ka svarīgākais nav tikai vadīt garāku mūžu, bet pēc iespējas ilgāk saglabāt veselību, kustīgumu un patstāvību. Arī BBC zinātnes žurnāls “Science Focus”, apkopojot jaunākos pētījumus šajā jomā, secina, ka dzīvesveidam ir daudz lielāka nozīme, nekā agrāk uzskatīts. Pat ļoti cienījamā vecumā organisms joprojām spēj pielāgoties pozitīvām pārmaiņām. Tas nav mazsvarīgi arī Latvijā, kur, kā liecina “Eurostat” dati, veselīgi nodzīvoto gadu skaits ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā – Latvijā cilvēki labā veselībā vidēji pavada aptuveni desmit gadus mazāk nekā vidēji ES.

Vecums nav tikai skaitlis pasē