Grūtības ar lasīšanu. Jāsāk uztraukties par jauno paaudzi

Latvijas skolēnu zināšanas pēdējos desmit gados ir būtiski pasliktinājušās, īpaši lasīšanā. Tā liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) jaunākie novērtējuma dati par 15 gadus vecu jauniešu prasmēm dabaszinātnēs, matemātikā un lasīšanā.

 Pētījums notika 2025. gadā, un tajā analizēta 91 pasaules izglītības sistēma, Latvijā rezultāti tika prezentēti otrdien, 8. septembrī. No mūsu valsts pētījumā iesaistījušās 268 skolas un 6968 skolēni, 85% dalībnieku bija devīto klašu skolēni. Pētījums vērtē skolēnu spēju izmantot zināšanas reālās dzīves situācijās. Šajā ciklā galvenā uzmanība pievērsta dabaszinātnēm – cik labi jaunieši spēj kritiski izvērtēt zinātniskus pierādījumus, atpazīt uzticamu informāciju un pieņemt pamatotus lēmumus. Pirmo reizi padziļināti vērtēta arī skolēnu spēja mācīties digitālajā vidē un risināt uzdevumus ar datoru. Pētījumā analizēts, kā jaunieši izmanto mākslīgo intelektu skolas darbos, kāda ir viņu gatavība iesaistīties vides jautājumu risināšanā, kā arī zinātkāre, neatlaidība un spēja mācīties patstāvīgi.

Dati liecina, ka salīdzinājumā ar 2015. gadu Latvijas skolēnu vidējais rezultāts lasīšanā samazinājies par 51 punktu, kas ir teju divreiz lielāks kritums nekā vidēji OECD valstīs. 2025. gada pētījumā Latvijas skolēni lasīšanā vidēji ieguvuši 430 punktus, kamēr OECD valstu vidējais rādītājs ir 461 punkts. 41% skolēnu nav sasnieguši minimālo lasītprasmes līmeni, bet augstāko līmeni uzrādījuši tikai 2,6% skolēnu. Lasītprasmes problēma saistīta arī ar skolēnu spēju koncentrēties un noturēt uzmanību. Turklāt šīs problēmas nav radušās pamatskolas beigās. Līdzīgs lasītprasmes kritums bija redzams jau sākumskolas posmā veiktajā starptautiskajā lasītprasmes novērtēšanas pētījumā (PIRLS).

Dabaszinātnēs Latvijas skolēni ieguvuši vidēji 468 punktus, bet matemātikā – 460 punktus. Salīdzinot ar 2015. gadu, dabaszinātņu rezultāts samazinājies par 17 punktiem, bet matemātikā – par 23 punktiem. Savukārt datoriskajā problēmrisināšanā Latvijas skolēnu vidējais rezultāts ir 507 punkti, kas pārsniedz OECD valstu vidējo rādītāju – 500 punktus.

Skolēnu rezultāti dažādās skolās būtiski atšķiras, taču skolas atrašanās vieta pati par sevi būtiski neietekmē sniegumu. Liela nozīme ir skolēnu sastāvam un apstākļiem, kādos notiek mācības, norāda pētnieki. Lai gan pilsētu skolēniem rezultāti kopumā ir labāki nekā lauku skolēniem, šo atšķirību lielā mērā izskaidro skolēnu sociālekonomiskais stāvoklis. Ņemot to vērā, pilsētu un lauku skolēnu rezultāti būtiski neatšķiras.

Svarīga ir arī valoda, kurā skolēni ikdienā sazinās. Aptuveni trešdaļa Latvijas skolēnu mājās nerunā latviešu valodā, un viņu rezultāti lasīšanā vidēji ir par 84 punktiem zemāki. 

Īpaši lielu atšķirību uzrādījuši skolēni mazākumtautību programmās: gandrīz 60% no viņiem nav sasnieguši lasīšanas līmeni, kas nepieciešams, lai patstāvīgi saprastu un izmantotu sarežģītāku informāciju.

Vai izglītības sistēmas reformu ietekmē?

Pētnieki norāda, ka Latvijas rezultāti jāvērtē arī izglītības sistēmas pārmaiņu kontekstā. Pēdējos desmit gados piedzīvotas mācību satura, pārbaudījumu sistēmas un mācību valodas reformas, kā arī kovida pandēmijas dēļ mācības ilgstoši notika attālināti. No pētījuma datiem gan nevarot secināt, ka sasniegumu kritumu būtu izraisījušas konkrētas izglītības reformas. Tāpat pētījums neļauj noteikt, kāds tieši ir valodas prasmes trūkuma cēlonis un kā pēc reformu ieviešanas rezultāti mainīsies ilgtermiņā.

Pētījumā konstatēta arī būtiska atšķirība skolēnu sasniegumos atkarībā no viņu sociālekonomiskā stāvokļa. Latvijā rezultātu starpība dabaszinātnēs starp skolēniem ar visaugstāko un viszemāko sociālekonomisko statusu ir 78 punkti.

Ko darīs ministrija?

Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone pētījuma rezultātus dēvē par šokējošiem, ziņo Latvijas Radio. PISA vadītāja Latvijā Rita Kiseļova norāda uz kontekstu, kas jāņem vērā, skatoties pētījuma rezultātus: "Šī ir skolēnu paaudze, kas deviņos gados piedzīvoja trīs būtiskas reformas – mācību satura, pāreju uz izglītību tikai latviešu valodā un pārbaudījumu sistēmas izmaiņas, kā arī Covid-19 attālināto mācību ietekmi tieši tajos gados (4.–6. klase), kad nostiprinās pamatprasmes."

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), balstoties minētajos datos, par vienu no turpmākās izglītības politikas prioritātēm izvirzījusi mērķtiecīgāku skolēnu pamatprasmju, īpaši lasītprasmes, stiprināšanu. Ministrija informē, ka plānots attīstīt agrīnu lasītprasmes un citu pamatprasmju diagnostiku, kā arī nodrošināt mērķētu atbalstu skolēniem, kuri nesasniedz pamatprasmju līmeni. Īpaša uzmanība paredzēta skolēniem ar nepietiekamām latviešu valodas zināšanām. Līdztekus plānots stiprināt pedagogu metodisko atbalstu lasītprasmes un tekstpratības attīstīšanai visos mācību priekšmetos, ne tikai latviešu valodas stundās. Tāpat izcelta mācību procesa kvalitāte un skolēnu koncentrēšanās spējas, regulārs skolu apmeklējums un tehnoloģiju jēgpilna izmantošana mācībās.

Minētā pētījuma rezultāti nav pamats jaunai visaptverošai izglītības reformai, uzskata IZM. Tā vietā ministrija vēlas precīzāk fokusēt jau īstenoto izglītības politiku uz pamatprasmēm, problēmu agrīnu identificēšanu un mērķētu atbalstu skolēniem un pedagogiem.