Ķekavas Kalnakrogu var saukt gan par izdzīvotāju, gan veiksminieku. Pārcietis divus karus, īpaši jau Otrā pasaules kara 1944. gada rudeni, kad Ķekava kaujās malta kā gaļasmašīnā un pazaudējusi lielu daļu vēsturiskās apbūves. Izturējis padomju okupāciju, kurā buržuāziskās Latvijas “paliekas” lielākoties tika uzskatītas par mazvērtīgām, un sagaidījis laiku, kad īpašnieks Guntis Linde, kas pastāvīgi dzīvojis ārzemēs, to atguva, un daļa kroga atkal kalpo savam nosaukumam.

Gan jau, braucot pa Bauskas ceļu, būsit to pamanījuši. Virs ieejas krogā uzraksts “ANNO 1927 H. Linde” apliecina, ka šajā gadā par tā īpašnieku kļuva Hermanis Linde. Radinieki stāsta, ka viņš bijis apsviedīgs tirgotājs. Tikai karš un tā radītās sekas pārvilka svītru iecerēm un sapņiem.

Savus Ķekavas radus un, protams, arī pamatīgo mūra ēku nupat pēc gara lidojuma no ASV, Kalifornijas, ieradies apciemot Guntis Linde. Jāapbrīno sīkstais vīrs, kas 98 gadu vecumā mērojis tik tālu un nogurdinošu ceļu. Palīdzot sportiskais rūdījums, viņš nosmaida. Veterānu sporta cienītājiem G. Lindes vārds ir pazīstams, jo viņam pieder daudzas uzvaras, arī pasaules čempionātos skriešanā. Pirms trīs mēnešiem atkal piedalījies sacensībās. Lai nezaudētu formu, skrien īsas distances katru dienu rītā, pusdienā un vakarā.

Krogs pa to laiku dzīvo savu dzīvi ar ēstuvi un vairākiem nomniekiem. Pārvaldnieka pienākumus pilda radinieks Jānis Liepiņš, ķekavietis, aizrautīgs vēsturnieks, kas izpētījis un aprakstījis Otrā pasaules kara beigu viesuļus 1944. gada otrajā pusē Ķekavā un Baldonē. Kalnakroga vēsture viņu vēl gaida, taču jau tagad varot pateikt, ka ēkas vecums nav skaidri zināms, domājams, pirmo reizi dokumentos minēts 18. gadsimtā.