Uz interviju “Veselības centra 4” grupas uzņēmumu īpašnieks Māris Rēvalds atbrauc jaudīgā BMW markas elektroautomobilī. Tas ir baltā krāsā, un tā vien šķiet, ka īpaši pieskaņots jaunajai, tikko uzbūvētajai klīnikai, kura lec acīs visiem, kas brauc tai garām pa K. Barona ielu. Rēvaldam ne pārāk patīk gozēties Latvijas miljonāru sarakstos, taču uzņēmējam dzīvē visa kā ir gana: viņš ir pašpietiekams un atzīst, ka naudas lielākā vērtība ir tās spēja dot neatkarību, bet lielākā bagātība ir tieši un netieši izglābtās cilvēku dzīvības.

7. septembrī Māris Rēvalds svin 65. dzimšanas dienu. Iespējams, tāpēc, ka dzimis Jaunavas horoskopa zīmē, viņam tik ļoti patīk lietu kārtība un procesu vadīšana tā, lai tie darbotos nevainojami, piemēram, jaunās klīnikas būvniecība.

Jūs esat Latvijas otrās lielākās privātās medicīnas impērijas saimnieks. Kā jūtaties šajā statusā?

Jūtos labi, man joprojām patīk tas, ko es daru. Vairāk nekā 30 gadus es vairs nepraktizēju kā ārsts. Padomju laikos sāku strādāt par vispārējās prakses ārstu laukos, uz kurieni tiku nosūtīts pēc studijām. Vispirms Skujenē, tad Zaubes pagastā nostrādāju teju astoņus neaizmirstamus gadus, pēc tam radikāli mainīju savu dzīvi, sāku vadīt “VC4”, kas tagad ir izvērties par lielu grupu, kurā ir ļoti daudz dažāda profila uzņēmumu – gan klīnikas un kosmētikas skola, gan medicīnas tehnoloģiju uzņēmumi u.c.

Cik uzņēmumu šobrīd ir “VC4” grupā?

Tā uzreiz nepateikšu. Parasti, kad man uzdod šo jautājumu, man ir grūtības tos saskaitīt. (Smaida.)

Kāpēc izvēlējāties studēt medicīnu? Vai jau no mazotnes dakterējāt dažādus kustoņus?

Tā noteikti bija manas mammas – ārstes – ietekme, jo es bērnībā spēlēju “kariņu”, nevis “dakteros”. Jau gadu pirms vidusskolas beigšanas strādāju slimnīcā par sanitāru. Man izdevās ar pirmo piegājienu iestāties Medicīnas institūtā. Es gan nebiju nekāds izcilais students, biju tāds viduvējs. Taču jau studiju gados atklājās mans organizatora talants. Ja bija jārīko ballīte, tad to darīja Māris – organizēja transportu, mūziku, ēdamo, dzeramo un arī meitenes. (Smejas.) Vēlāk, kad sākās Tautas frontes laiks, es vadīju tās nodaļu, kļuvu par deputātu gan vietējā pagastā, gan Cēsu rajonā, nodibināju jaunsaimnieku biedrību, darīju dažādas sabiedriskas lietas. Man izdevās piesaistīt pārdesmit jaunus cilvēkus, kuri nopirka pamestas lauku mājas, tās saglāba un vēlāk pat kļuva par lauksaimniekiem, uzņēmējiem vai lauku skolu skolotājiem.