Vienmēr gribētu būt tādā kondīcijā, lai spētu noskriet maratonu – saka Linda Alksne. "Skriešana absolūti uzlabo dzīvi!" – tā Nauris Lazdāns. Motivēti atšķirīgi, bet abiem liepājniekiem tā ir kļuvusi par labsajūtas formulu.

Gatavojoties šā rudens Čikāgas maratonam, nupat Rīgā Nauris noskrēja pusmaratonu ar jaunu personīgo rekordu stunda un 27 minūtes, Lindai tuvākais pusmaratons būs drīzumā Liepājā, bet savu šā gada pavasara maratonu abi pieveica jau Milānā. Viņi pievienojušies tam miljonu lielajam zemeslodes iedzīvotāju pulkam*, kuri ik gadu skrien leģendāro 42,195 kilometrus garo distanci dažādās pasaules pilsētās. Kādēļ viņi to dara?

Lindai ir 35 gadi, viņa ir divu dēlu mamma, inženierzinātņu doktore, Liepājas pašvaldības informācijas tehnoloģiju pakalpojumu pārvaldības procesu vadītāja. 

Vēl – lasa lekcijas Liepājas informācijas tehnoloģiju studentiem, veido digitālo prasmju laboratoriju Rīgas Stradiņa universitātē. Izveidojusi skriešanas laukumu un skoliņu suņu veiklības sportam – adžiliti. Varbūt visu viņai izdodas pagūt tieši tādēļ, ka viņa skrien? Pieveikusi maratonus Parīzē, Lisabonā, šopavasar – Milānā.