Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstu līderi nākamnedēļ pulcēsies uz NATO samitu, kas notiks no 9. līdz 11. jūlijam ASV galvaspilsētā Vašingtonā. Viens no samita mērķiem ir nosvinēt alianses 75 gadu jubileju, bet mūsdienās daudz svarīgāks ir jautājums par NATO nākotni.

NATO samita namatēvs ASV prezidents Džo Baidens pēdējā laikā ir izpelnījies daudz pārmetumu, ka viņš esot pārāk vecs un nespējīgs, lai efektīvi pildītu pasaules ietekmīgākās valsts vadītāja pienākumus. Līdzīgi pārmetumi pēdējo gadu laikā veltīti arī NATO aliansei, kas esot "novecojusi"; dažkārt apšaubītas arī NATO spējas pildīt savu galveno uzdevumu: aizsargāt alianses dalībvalstis pret ārējo spēku uzbrukumu.

NATO amatpersonas gan centušās izkliedēt bažas par alianses vājumu, uzsverot, ka NATO joprojām ir visu laiku spēcīgākā militārā alianse un neviens ienaidnieks neuzdrošināsies uzbrukt kādai no alianses dalībvalstīm. Ziemeļatlantijas alianse tika izveidota neilgi pēc Otrā pasaules kara, 1949. gadā, kad rietumvalstis saprata, ka Staļina vadītais PSRS režīms ir nopietns drauds Rietumu pasaulei un to ir nepieciešams ierobežot.

Krievija ir daudz vājāka par NATO

Aukstā kara laikmetā NATO teicami tika galā ar PSRS un visa komunistiskā bloka ierobežošanu, līdz sagaidīja PSRS sabrukumu 1991. gadā. Pēc tam kādu laiku Rietumos valdīja eiforija, jo šķita, ka Rietumu kapitālisma un liberālās demokrātijas modelis ir uzvarējis, tādēļ no NATO vairs nav nekādas jēgas, jo Rietumus nekas neapdraud.