Dailes teātris ir kā liels lācis. Es to saķemmēšu, un cilvēki to mīlēs – tā pirms pieciem gadiem, stājoties Dailes teātra direktora amatā, sacīja Juris Žagars. pilnvaru termiņš Dailes teātra direktora amatā beigsies 2025. gada 1. martā. Kultūras ministrija ir izsludinājusi konkursu uz direktora amata vietu. Juris Žagars jau pateicis, ka vēlreiz kandidēs uz teātra direktora krēslu.

Kad ieminos, ka mūsu tikšanos esam norunājuši nejauši dažas dienas pirms 30. novembra, kad Kultūras ministrijā jāiesniedz pieteikumi direktora amata konkursam, Juris Žagars ielūkojas sava viedtālruņa plānotājā...

Taču mūsu sarunu sākam ar Latvijas, Igaunijas un Grieķijas kopprodukciju – nupat visā Latvijā uz ekrāniem skatāmo režisora Jura Kursieša spēlfilmu "Cildenie". Tā stāsta par starptautiski atzītu vācu ērģelnieci Annu, kuru atveido pazīstamā vācu aktrise Johanna Vokaleka un kuras tēla profesiju iedvesmojusi izcilā latviešu ērģelniece Iveta Apkalna, un viņas latviešu vīru Andri, ietekmīga valsts uzņēmuma vadītāju Latvijā, kuru atveido Juris Žagars. Kad pasaulslavenā ērģelniece Anna uzzina par sava vīra iespējamu iesaisti liela mēroga korupcijas skandālā, sašķobās viņas rūpīgi būvētā ģimenes dzīve un mūziķes karjera. Anna nonāk izvēles priekšā, kam ticēt: vīra nevainībai vai apkārtējo aizdomām.

Filma "Cildenie" pasaules pirmizrādi piedzīvoja starptautiskajā kinofestivālā "Melnās naktis" Tallinā. Kā filmu tur uzņēma?

Pārsteidzoši labi. Un biju patiesi pārsteigts, ka uz pirmizrādi bija izpirktas visas biļetes, festivālos tā parasti nenotiek.

Arī pirmizrāde Rīgā bija izpirkta. Filma rāda smalko aprindu vidi, kur mākslinieki, turīgi uzņēmēji tiekas un saskandina glāzes pirmizrāžu pieņemšanās, izstāžu atklāšanās… Jūs droši vien tādā vidē jūtaties kā zivs ūdenī?

Sveša man tā vide nav. Un Andri man bija ļoti viegli spēlēt arī tādēļ, ka es viņa būtību, liekas, saprotu. Man nevajadzēja iet ļoti tālu prom no sava paša rakstura. Arī režisors man nebija devis tādus aktieriskos uzdevumus, par kuriem es teiktu – tas ir ārpus manas būtības. Tāds bija viņa mērķis, maksimāli organiski, pat naturālistiski, pilnīgi neko nespēlējot, vienkārši būt šajā paštēlā.