15.7 °C
Manā dzīvē paliekošu vietu ieņem atmiņas par Ilgu Madri un viņas radošo mantojumu.
'Sens, tik sens bij’ tas stāsts – tā varētu sākt atmiņas par lielo rokdarbnieci un kultūras glabātāju Latvijā līdz savas dzīves nogalei, TLMS “Atspole” vadītāju un Latviešu tautas lietišķās mākslas biedrības priekšsēdētāju Ilgu Madri. Meistare regulāri rīkoja kursus Rīgā, Mežaparkā, audējām, adītājām un arī citām rokdarbniecēm. Esmu vairākas reizes šos kursus apmeklējusi.
Viņa lielu darbu ielika tautas lietišķās mākslas studiju dibināšanā, katru gadu to darbu vērtēšanā, un ar viņas iniciatīvu no 1960. gada sāka piešķirt tautas daiļamata meistara goda nosaukumus (man piešķīra 1972. gadā). Žēl, ka nevar atkal piešķirt šo kvalifikāciju!
I. Madre piedalījās “Hedvigas Kundzes Avīzes” rīkoto konkursu vērtēšanā, kur vairākos arī es piedalījos, – par zeķēm, somām, priekšautiem, galdautiem...
Manā īpašumā ir daudz autores dāvinātu paraugu par adīšanu, aušanu un tautastērpu darināšanu.
Viņas cimdu rakstu paraugi zīmēti ar roku, kur krāsas apzīmē ar tukšu rūtiņu, pildītu un punktētu.
Tad seko apraksts, kādas krāsas katrā ciemā pārsvarā lietotas (pēc nostāstiem). Atceros, kā Madrīte dusmojās, ka publicēšanai jāada divi cimdi. Vai tad nevar saprast no viena? Velta laika tērēšana...
Dūraiņi ar Ilgas Madres rakstu
Materiāli
- Divkārtīga “Limbažu tīnes” dzija
- Adāmadatas nr. 1,5
Darba gaita
Pirmās trīs rindas ada labiski.
Ar diviem dzijas pavedieniem saada katrus divus valdziņus kreiliski (locījuma vieta).
Divas rindas ada labiski pa vienam valdziņam.
Pirmās trīs rindas ieloka uz cimda iekšpusi un atšuj.
