Teju katrs cilvēks kaut reizi ir sajuties greizsirdīgs, un, kā skaidro speciālisti, šādas emocijas normas robežās ir pat veselīgas un var atjaunot jau zudušo dzirksti. Greizsirdība nozīmē to, ka otram rūp. Taču reizēm tā aiziet par tālu – cilvēks otru vēlas kontrolēt, ierobežot, kādu laiku otrs to, iespējams, spēs pieciest, bet, ja vien greizsirdis necentīsies savas emocijas kontrolēt, attiecībām var pienākt gals.

Komentē psihoterapijas speciāliste Benita Griškeviča.

Greizsirdība ir emocionāls stāvoklis – viss sākas no šaubām par nozīmīgā cilvēka uzticību. Vai es varu uz savu otro pusīti paļauties? Vai mīļais cilvēks pēkšņi nepametīs? Šī emocija pati par sevi vēsta par to, ka konkrētās attiecības ir pietiekami nozīmīgas. Ja izjūtu greizsirdību, tātad tas ir kaut kas vērtīgs. Greizsirdība liecina par to, ka cilvēks ir spējīgs pieķerties, būt nopietnās attiecībās. 

Taču ir gadījumi, kuros šo emociju papildina dusmas – greizsirdība nav skumjas, un tajā ir ļoti daudz enerģijas. Tiek pieliktas lielas pūles, lai atjaunotos drošības izjūta, lai mīlas objekts nepazustu – otru cilvēku vajag noturēt, parādīt, ka tas ir mans un tikai mans.