Nesen Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) iepazīstināja sabiedrību ar savu jaunāko Latvijas investīciju vides pētījumu. Teikt, ka atklājumi ir slikti, nozīmē būtībā nepateikt neko – tā ir īsta aukstas dušas šalts Krišjāņa Kariņa valdībai. Piecu punktu sistēmā Latvijas kopējais investīciju vides vērtējums 2022. gadā bija 2,3 punkti. Gadu iepriekš vērtējums bija 2,9, 2020. gadā – 2,7, bet 2019. gadā – 2,6. Vēl sliktāks vērtējums nekā 2022. gadā ir bijis tikai 2016. gadā.

Reklāma

"Investoru ieskatā, valstī notiek mērens haoss un nav saprotams, uz kurieni tas kuģis tiek stūrēts," teica pētījuma autors – Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) profesors Arnis Sauka.

Pirms sākt analizēt, ko tad šis pētījums pasaka par valdības darbu, sākumā vajadzētu atzīmēt, kāpēc šis vērtējums ir svarīgs. Un lietas būtība ir tā, ka pētījumu ir daudz un dažādi, bet vairumu no tiem gan valdība, gan politiskā vide laiž gar ausīm. 

Taču ir arī daži izņēmumi – piemēram, ietekme uz Latvijas politiku ir tam, ko saka Eiropas Komisija (EK), jo tie ir naudas devēji, kuros neklausīties nedrīkst.

 Cita organizācija, kuras teiktais sasniedz politiķu ausis, ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, kas pazīstama un abreviatūru OECD – jo šī organizācija pārstāv pasaules veiksmīgākās valstis un labāko pieredzi, daudzas no kurām spēj arī ietekmēt naudas devēju – Eiropas Komisiju, tādēļ neklausīties OECD teiktajā būtu nepieklājīgi. Visbeidzot trešie, kuru teiktajā valdība un politiķi ieklausās, ir Ārvalstu investoru padome Latvijā. Ja jautāsiet kāpēc, tad atbilde ir skaidri redzama – šī organizācija pārstāv lielākos un kārtīgākos nodokļu maksātājus un darba devējus un no tās vērtējuma vismaz daļēji ir atkarīgs, vai citi tādi paši nāks uz Latviju un ar savu darbību dos pienesumu valsts uzplaukumam. Jā, un to, vai politisko vidi interesē tas vai cits pētījums, var diezgan labi redzēt, vērojot, cik ministri vai ietekmīgi Saeimas deputāti ir atnākuši uz konkrētā pētījuma prezentāciju un komentē tā secinājumus. Un šajā ziņā – gods kam gods – FICIL vienmēr ir spējusi nodrošināt vismaz pāris ministru klātbūtni savu gadskārtējo pētījumu prezentācijā. 

Un neaizmirsīsim, ka aiz FICIL stāv arī ārvalstu diplomātu korpuss, kas uzmanīgi vēro, vai valdība ieklausās investoru teiktajā un ziņo to uz mājām. 

Iespējams, ka līdzīgai ietekmei uz politisko vidi pamazām tuvinās arī divas ietekmīgākās Latvijas uzņēmēju organizācijas – LDDK un LTRK – taču pagaidām tikai tuvinās. 

Tātad ārvalstu investori ir paziņojuši, ka investīciju vide Latvijā pasliktinājusies, turklāt ievērojiet dinamiku. K. Kariņa valdības darbības pirmo – 2019. – gadu investori novērtēja mēreni piesardzīgi – ar atzīmi 2,6. Arī 2020. progress bija minimāls – 2,7, tomēr bija; taču šķita, ka 2021. gadā beidzot panākts būtiskāks progress – investīciju vide saņēma atzīmi 2,9. Un tad uzreiz kritiens lejup par 0,6 punktiem līdz atzīmei 2,3, pielīdzinoties Laimdotas Straujumas valdības pēdējā darbības gada – 2015. – kritiski zemajam vērtējumam. Iespējams, ka šo vērtējumu ietekmējis arī Krievijas karš Ukrainā, lai gan makroekonomiskās vides vērtējums neietilpst kritēriju sarakstā, bet šķiet, ka ārvalstu investoriem beidzot apnicis gaidīt, kad tad kopumā labvēlīgi sākotnēji vērtētā Krišjāņa Kariņa valdība panāks valstī kādas pozitīvas pārmaiņas. Tieši valsts sektora efektivitātes novērtējums proaktīvā esošo izaicinājumu risināšanā ir lielākais enkurs, kurš velk investīciju vides vērtējumu lejup – 2,4. Tāpat neko labu nevar teikt par pārvaldības principu ievērošanu pašvaldību kapitālsabiedrībās – 2,6 un politikas veidotāju darba vērtējumu – 2,7. 

Puslīdz apmierinoša ir tikai investoru sadarbība ar publisko sektoru, kas tiek vērtēta ar atzīmi 3,2, un valsts lielo kapitālsabiedrību pārvaldības kvalitāte – 2,9. 

Kā izteicās A. Sauka, komentējot šīs atzīmes, investori uzskata, ka valsts problēmas ir jāspēj risināt ātrāk un ārvalstu investoru nosauktās prioritātes reformām ir sāpīgi pazīstamas – valsts pārvaldes efektivitāte kopumā, pārvaldes jēgpilna digitalizācija un iegūto datu savienojamība, valsts enerģētiskās neatkarības veicināšana, ilgtspējas mērķu sasniegšana, kā arī izglītības sistēmas uzlabošana.

Dažādi citāti no pētījuma rezultātu bukleta skaidri parāda ārvalstu investoru vilšanos Kariņa pirmās valdības darbu rezultātos. 

“Lietuvai lieliski izdodas panākt, ka cilvēki dodas uz to un izmanto krīzes piedāvātās iespējas. Latvija vienmēr atpaliek, vienmēr meklē iemeslus kaut ko nedarīt.

 Mēs novērtētu daudz proaktīvāku pieeju,” vērtējis kāds IT un komunikāciju uzņēmums. “Daudzus investorus atbaida Latvijas sliktā izglītības sistēma, tiesu sistēma, darbaspēka pieejamības problēma. Nišas investori turpinās investēt, jo viņi saskata izdevīgumu. Taču nepieciešama darbaspēka kvalifikācijas uzlabošana, ja darbaspēka pieejamība nepalielinās, tad lielākās pievienotās vērtības darbaspēka radīšana ir vienīgā izeja,” raksta kāds pakalpojumu uzņēmums. “Daudz kas no tā, ko redzam, ir tikai vārdi un solījumi. Kad nonāk līdz to īstenošanai, sākas nopietnas problēmas,” vērtē kāds nekustamo īpašumu uzņēmums. 

Rezumējot – prezidenta vēlēšanu priekšvakarā, kas jau tā apdraud valdošās koalīcijas stabilitāti, gan koalīcija kopumā, gan arī premjers Krišjānis Kariņš personiski saņēmuši no investoriem “melno zīmi”, ja izsakās Roberta Lūisa Stīvensona aprakstīto pirātu terminoloģijā.