7. marts vēsturē un senās avīzēs. "Vismīklainākā figūra komponistu galerijā"

1875. gada 7. martā. Pirms 150 gadiem Sibūrā, Francijas Basku zemē, uzņēmēja ģimenē piedzima viens no mūzikas impresionisma iedibinātājiem un ievērojamākajiem 20. gadsimta komponistiem Moriss Ravēls, "Spāņu rapsodijas", "Bolero" un baleta "Dafnis un Hloja" autors.

Muzikālais talants viņam parādījās agri, un septiņu gadu vecumā Ravēls sāka mācīties klavierspēli, piecus gadus vēlāk jau komponēja pats, bet 14 gados iestājās Parīzes konservatorijā, no kuras gan vēlāk tika izslēgts kā pārāk izteikts sava ceļa gājējs. Mūzikas vēsturnieki atzīmē, ka Ravēlam, atšķirībā no daudziem citiem klasiķiem, iedvesma nākusi nevis no reliģiskiem sižetiem, bet gan amerikāņu džeza, blūza, Eiropas tautu dejām, tautasdziesmām un klasiskās mitoloģijas varoņiem. Kā 1937. gadā rakstīja komponists un viens no sava laika ievērojamākajiem mūzikas kritiķiem Jānis Zālītis: 

"Viņa darbos atkal parādījās frančiem īpatā latīniskā gaume, gara grācija, līksme, formas skaidrība. Viņa mūzikā veidojās jauns stils, kam svešs bija patoss, meklēta varenība, emociju pārmērības. 

Ravēla ietekme uz tagadnes mūziku milzīga. Apmēram 30 gadu jau viņa darbība uzmanīta visur kulturālajā pasaulē. Pat Stravinskis, otrs šālaika slavenākais autors, savas darbības sākumā smēlies ierosmes Ravēla partitūrās. Un sevišķi izceļas viņa skaņdarbi ar izsmalcināto harmoniju un orķestra bagāto kolorītu. Šinīs divi plāksnēs Ravēls ir nepārspēts." Citi laikabiedri nosaukuši viņu par "vismīklaināko figūru mūslaiku komponistu galerijā", saskatot Ravēla skaņdarbos, īpaši "Bolero", izteiktu erotismu. Katrā gadījumā ģēnijs bijis īpatns gan pēc ārējā izskata – maza auguma, trausls, ar neproporcionāli lielu galvu, gan savā iekšējā pasaulē, kur, arī visu jau atzīts, cietis no slēptiem kompleksiem. 

Viņš bijis perfekcionists, pilnīgi vienaldzīgs pret citu uzslavām vai kritiku, jo uzskatīja, ka tikai pats var noteikt sava komponējuma kvalitāti. 

Vienlaikus Ravēls pievērsis lielu uzmanību apģērbam, cenšoties tā kompensēt auguma trūkumus. Tajā pašā laikā brīžiem centies pats sevi pazemot un reizē izaicināt citus, piemēram, iekārtojot savu mājokli uzsvērti bezgaumīgi vai izvietojot tajā bērnu augumam domātas mēbeles. Biogrāfijās bieži minēti viņa stūrgalvīgie, vairākkārtējie pūliņi iestāties armijā Pirmā pasaules kara gaitā. 1915. gada martā viņš savu panāca un dienēja kā frontes apgādes kravas auto šoferis. Mūža nogalē komponistam radās veselības problēmas iedzimtas smadzeņu slimības dēļ un pat vairs nepazinis savus skaņdarbus. Moriss Ravēls nomira 1937. gada 28. decembrī pēc neveiksmīgas smadzeņu audzēja operācijas.

"Latvijas Sargs", 1925. gada 7. martā

Mārciena. Paskaidrojums. Uz preses likuma pamata mūs lūdz ievietot sekojošo: "Latvijas Sarga" 15. februāra 37. numurā ir ievietots ziņojums no Mārcienas, kurā mūs, mārcieniešus, nosauc par "sarkaniem spokiem", atsaucoties uz notikušām vēlēšanām. 

Izlasot šo ziņojumu, jānāk pie slēdziena, ka rakstītājs ir redzējis "sarkanos spokus" sapnī un šo savu sapni grib publicēt. 

Ja rakstītājs būtu tuvāk iepazinies ar vēlēšanām un viņu iznākumu, tad viņam nebūtu rādījies šis bezpamata pareģojums. Lietas labā tiek paziņots atklātībai, ka Mārcienas pagasta padomes sastāvā ir 9 vecsaimnieki, 3 jaunsaimnieki, 2 uzņēmēji un 1 amatnieks. Lai nu spriež lasītāji paši, cik pamata ir nosaukt mārcieniešus par "sarkaniem spokiem".