5. marts vēsturē un senās avīzēs. Ārlaulības bērni un simtgadnieku daudzums

1875. gada 5. martā. Pirms 150 gadiem "Baltijas Vēstnesis" sniedza ieskatu par dzimušajiem un mirušajiem Vidzemē periodā no 1863. līdz 1872. gadam.

Vidzemes guberņā ietilpa arī Igaunijas teritorija un nacionalitātes vietā anketās parasti norādīja ticību: "Uz dzimšanām lūkojot, tas gads 1864. ir tas visu auglīgāks tai rindā bijis – 38 ar pus tūkstoši bērnu pa visu Vidzemi. Pēc auglības tā rinda bijusi šī: žīdi, luteri, katoļi, pareizticīgie un raskoļnieki (vecticībnieki. – Red.). Pilsētās auglība bija lielāka nekā uz laukiem; visvairāk bērni dzima ziemā, īpaši janvāra mēnesī; puisēnu bija 105 pret 100 meitenēm. 

Ārlaulības bērni bija vismazāk pie žīdiem, visvairāk pie katoļiem. 

Iekš tiem 10 gadiem bija 38 trīnīšu dzemdināšanas, visvairāk meitiņas. Uz miršanu lūkojot, bij tas 1872. visu vieglākais, mira 23 tūkstoši. Caur caurīm rēķinot, mira ik uz 33 pa vienam; pilsētās mira ik uz 20 pa vienam, turpretī uz laukiem ik uz 41 pa vienam. Visvairāk mira ziemā, janvārī; vismazāk rudenī. Pilsētās mira vairāk vīriešu nekā sieviešu; uz laukiem otrādi. No visiem mirušiem bij liela puse tādu, kas vēl nebij 10 gadu veci. Divi reiz tik daudz sieviešu nekā vīriešu bij sasnieguši vecumu pāri par 80 gadiem. Tos minētos desmit gados bij starp 95 gadu veciem 30 vīrieši un 58 sievieši; pāri par 100 gadi veci bij četri vīri un sešas sievas." Jāpiebilst, ka šajā laikā Eiropā un tāpat Latvijas teritorijā valdīja ļoti augsta zīdaiņu un bērnu mirstība. Kurzemes un Vidzemes guberņās katrs otrais mirušais bija bērns līdz trīs gadu vecumam. Daudz bija nedzīvi dzimušo. Plaši pļāva epidēmijas – tīfs, holēra, bakas un citas infekcijas slimības. Tomēr bērnu skaits ģimenēs 19. gadsimta otrajā pusē bija 5–6 bērni, taču bērnu skaits ģimenēs, tuvojoties 20. gadsimtam, ruka. 1897. gadā Krievijas impērijā jau pēc modernākiem principiem veiktā tautas skaitīšana Latvijas teritorijā, Latgali ieskaitot, uzrādīja 1,3 miljonus latviešu, ar kopējo iedzīvotāju skaitu 1,9 miljoni. 

Pagājušā gadsimta 80. gados veiktie ārsta Arvīda Pakalna (1919–2021) pētījumi liecina, ka ilgmūžīgākie ļaudis bijuši atrodami Vecumnieku pagastā. 

1899. gadā Vecumnieku draudzē kāda kundze mirusi 120 gadu vecumā, bet 1847. gadā šajā pašā draudzē bija mirusi 113 gadus veca sieviete. Kurzemes guberņā no 1887. gadā mirušajiem 12 570 iedzīvotājiem 18 bija pārsnieguši simts gadu vecumu, bet desmit gadus vēlāk jau 58, kas liecināja par mūža ilguma palielināšanos.

"Latvijas Vēstnesis", 1925. gada 5. martā

Nelaime ar tvaikoni "Gaida" miglā. Tvaikonis "Gaida", kurš svētdien izbrauca no Rīgas uz Ventspili un Liepāju, naktī uz pirmdienu biezā miglā uzskrējis pie Roņu salas uz sēkļa un caur Roņsalas radiostaciju saucis pēc palīdzības. Pirmdien ieradies no Tallinas glābšanas tvaikonis, kurš tomēr nespējis "Gaidai" palīdzēt. Ventspils izsūtījusi palīgā velkoni. No Rīgas izsūtīts palīgā ledlauzis "Lāčplēsis". Otrdienas rītā izdevies atsvabināt "Gaidu" no sēkļa un tvaikonis devies uz Ventspili. Kuģim sūce nav un tādēļ krava nav bojāta. Igauņu glābšanas tvaikonis, neskatoties uz to, ka nav varējis "Gaidu" no sēkļa atsvabināt, pieprasa sev par atlīdzību trešo daļu no kuģa un kravas vērtības, kāda prasība noraidīta un lieta nonāks tiesā. Šodien "Gaida" izdod Ventspilī kravu, pēc kam varēs noteikt kuģa bojājumus.