1925. gada 4. martā. Pirms 100 gadiem Latvijā pirmo reizi valdīja tas, kas turpmāk pirmskara valstī kļuva par tradīciju un presē tika dēvēts par "apelsīnu plūdiem" vai "apelsīnu drudzi".
Proti, 25. februārī bija stājies spēkā likums par pazeminātām ievedmuitām apelsīniem, kas nozīmēja tarifa samazināšanu no līdzšinējiem trim latiem uz 50 santīmiem par kilogramu. Kā vitamīnu avots un veselības stiprinātājs ziemā apelsīni un citi citrusaugļi Latvijā bija labi pazīstami vēl pirms Pirmā pasaules kara, taču tad tie bija dārga gabalprece. Drīz pēc Neatkarības kara noslēguma, 20. gadu sākumā, Saeimā sākās debates, vai nevajadzētu šo augli padarīt pieejamāku plašākām masām, jo vairāk tādēļ, ka agrā pavasarī nekādi Latvijas augļi vai ogas vairs lāgā nebija pieejami, līdz ar to arī par ievestā konkurenci ar vietējo runāt īsti nebija pamata.
Prātojumi, kam latviešiem apelsīnus, ja vitamīnus var uzņemt ar kāļu vai burkānu sulu, netika ņemti vērā.
Sākumā daļa deputātu uzstāja, ka ievedmuitas apelsīniem atceļamas vispār, kā tas bija daļā Eiropas valstu, tomēr 1924. gada nogalē uzvaru guva kompromiss, jo arī Valsts kasei taču vajadzēja ieņēmumus. Tirgotāji reaģēja, agrāko dažu simtu vietā ārzemēs pasūtot ap 25 tūkstošus kastu apelsīnu, kas agrāk skaitījās vairāku gadu norma. Kuģi ar augļu kravām piestāja Rīgas un Liepājas ostās, no kurienes caur muitas noliktavām prece izklīda pa visu Latviju. 1925. gada 4. martā avīze "Jaunais Rīts" šajā sakarā sprieda:
"Visus Rīgas iedzīvotājus pārņēmis savāds "apelsīnu drudzis". Katrs, bagāts un nabags, tvēra pēc šiem līdz šim "aizliegtiem" augļiem, jo tagad tie taču "lēti".
Varētu domāt, ka mēs jau esam kļuvuši tik bagāti, lai varētu atļauties greznību ēst visus siltzemju augļus pēc patikšanas." Zūdīšanās iemesls bija neapmierinātība ar apstākli, ka, iepērkot svešos augļus, uz ārzemēm aizplūstot pārāk daudz valūtas. Turklāt pasliktinoties Latvijas tirdzniecības bilance. Arī tirgotāji nebija muļķi un, redzot ažiotāžu, marta vidū apelsīnu cenas pamazām sāka celt. Tā gan bija kļūda. Marta beigās kāre pēc oranžā augļa izrādījās mazinājusies un galu galā vairāki tūkstoši kastu apelsīnu, kas jau sāka bojāties, bija jāiztirgo pavisam lēti vai arī jāizmet. Kaut lēto apelsīnu "plūdi" turpmākajos gados Latvijā februārī – martā atkārtojās, tādas pārmērības kā 1925. gadā vairs netika novērotas.
"Strādnieku Avīze", 1925. gada 4. martā
Sievietes dēļ. Kāds A. Pommers ieskatījies Praulienas pagasta Ceplīšu mājas kalponē Paulīnē Matē. Viņš bieži vien ieradies pie viņas un aiz greizsirdības līgavu dažkārt piekāvis. Kādā vakarā tas labā dūšā atkal ieradies Ceplīšos, bet šoreiz to pārsteidzis konkurents, 21 g. vecais A. Sekste, arī labā dūšā, kuram tad Pommers uzbrucis ar cirvi, bet pēdējais paķēris garo ēveli un ar sparu laidis pretiniekam. Ēvele neķērusi vis nodomāto mērķi, bet pāršķēlusi Paulīnei Matei pieri, kuru tad Madonas ārsts E. salāpījis.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
6.4 °C



























































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)























































































































































