4. marts vēsturē un senās avīzēs. Pirmie "apelsīnu plūdi"

1925. gada 4. martā. Pirms 100 gadiem Latvijā pirmo reizi valdīja tas, kas turpmāk pirmskara valstī kļuva par tradīciju un presē tika dēvēts par "apelsīnu plūdiem" vai "apelsīnu drudzi".

Proti, 25. februārī bija stājies spēkā likums par pazeminātām ievedmuitām apelsīniem, kas nozīmēja tarifa samazināšanu no līdzšinējiem trim latiem uz 50 santīmiem par kilogramu. Kā vitamīnu avots un veselības stiprinātājs ziemā apelsīni un citi citrusaugļi Latvijā bija labi pazīstami vēl pirms Pirmā pasaules kara, taču tad tie bija dārga gabalprece. Drīz pēc Neatkarības kara noslēguma, 20. gadu sākumā, Saeimā sākās debates, vai nevajadzētu šo augli padarīt pieejamāku plašākām masām, jo vairāk tādēļ, ka agrā pavasarī nekādi Latvijas augļi vai ogas vairs lāgā nebija pieejami, līdz ar to arī par ievestā konkurenci ar vietējo runāt īsti nebija pamata. 

Prātojumi, kam latviešiem apelsīnus, ja vitamīnus var uzņemt ar kāļu vai burkānu sulu, netika ņemti vērā. 

Sākumā daļa deputātu uzstāja, ka ievedmuitas apelsīniem atceļamas vispār, kā tas bija daļā Eiropas valstu, tomēr 1924. gada nogalē uzvaru guva kompromiss, jo arī Valsts kasei taču vajadzēja ieņēmumus. Tirgotāji reaģēja, agrāko dažu simtu vietā ārzemēs pasūtot ap 25 tūkstošus kastu apelsīnu, kas agrāk skaitījās vairāku gadu norma. Kuģi ar augļu kravām piestāja Rīgas un Liepājas ostās, no kurienes caur muitas noliktavām prece izklīda pa visu Latviju. 1925. gada 4. martā avīze "Jaunais Rīts" šajā sakarā sprieda: 

"Visus Rīgas iedzīvotājus pārņēmis savāds "apelsīnu drudzis". Katrs, bagāts un nabags, tvēra pēc šiem līdz šim "aizliegtiem" augļiem, jo tagad tie taču "lēti". 

Varētu domāt, ka mēs jau esam kļuvuši tik bagāti, lai varētu atļauties greznību ēst visus siltzemju augļus pēc patikšanas." Zūdīšanās iemesls bija neapmierinātība ar apstākli, ka, iepērkot svešos augļus, uz ārzemēm aizplūstot pārāk daudz valūtas. Turklāt pasliktinoties Latvijas tirdzniecības bilance. Arī tirgotāji nebija muļķi un, redzot ažiotāžu, marta vidū apelsīnu cenas pamazām sāka celt. Tā gan bija kļūda. Marta beigās kāre pēc oranžā augļa izrādījās mazinājusies un galu galā vairāki tūkstoši kastu apelsīnu, kas jau sāka bojāties, bija jāiztirgo pavisam lēti vai arī jāizmet. Kaut lēto apelsīnu "plūdi" turpmākajos gados Latvijā februārī – martā atkārtojās, tādas pārmērības kā 1925. gadā vairs netika novērotas.

"Strādnieku Avīze", 1925. gada 4. martā

Sievietes dēļ. Kāds A. Pommers ieskatījies Praulienas pagasta Ceplīšu mājas kalponē Paulīnē Matē. Viņš bieži vien ieradies pie viņas un aiz greizsirdības līgavu dažkārt piekāvis. Kādā vakarā tas labā dūšā atkal ieradies Ceplīšos, bet šoreiz to pārsteidzis konkurents, 21 g. vecais A. Sekste, arī labā dūšā, kuram tad Pommers uzbrucis ar cirvi, bet pēdējais paķēris garo ēveli un ar sparu laidis pretiniekam. Ēvele neķērusi vis nodomāto mērķi, bet pāršķēlusi Paulīnei Matei pieri, kuru tad Madonas ārsts E. salāpījis.