12.4 °C
Martā stājās spēkā Ministru kabineta (MK) noteikumi nr. 127 "Latvijas invazīvo sugu saraksts, introdukcijas un izplatīšanās profilakses un pārvaldības noteikumi", kas noteic, ka Latvijas invazīvo sugu sarakstā ir viena suga – bēdīgi slavenais Spānijas kailgliemezis, kas ar saviem posta darbiem nomocījis saimniecību un dārzu īpašniekus daudzviet Latvijā.
Latvijas sarakstā – viena suga
Latvijas invazīvo sugu sarakstā iekļauto sugu pārvaldības pasākumus var noteikt pašvaldība. Šopavasar sarakstā iekļauts Spānijas kailgliemezis, un patlaban nākamais gājiens sagaidāms tieši no vietvarām, kurām ir iespēja izstrādāt pašvaldību saistošos noteikumus par Spānijas kailgliemeža izplatības ierobežošanas pasākumiem savās teritorijās, arī prasīt atbildību zemes īpašniekiem, lietotājiem un tiesiskajiem valdītājiem.
Patlaban iedzīvotājiem jāseko līdzi tam, ko pielems konkrētās pašvaldības, kuru teritorijā Spānijas kailgliemezis sastopams, un jau tagad nevilcinoties jāveic šīs sugas ierobežošanas pasākumi.
Dabas aizsardzības pārvaldes LatViaNature projekta invazīvo sugu eksperte Santa Rutkovska pauž, ka diemžēl nu jau diezgan skaidri var apgalvot, ka Spānijas kailgliemezis Latvijā ir uz palikšanu – to pavisam izskaust vairs nav iespējams. Tāpēc būtiski visiem kopīgi vismaz censties neļaut tam savairoties vēl vairāk un izplatīties vēl plašākās teritorijās.
Ir dažādas ierobežošanas metodes, ko iesaka speciālisti, taču būtiski tās piekopt sistemātiski.
Latvānis – joprojām invazīvs
Kādam var šķist mulsinoši – kur gan palicis Sosnovska latvānis. Tas nekur nav pazudis un joprojām ir invazīvs Latvijā, tikai kopš 2016. gada tas noteikts kā invazīva suga Eiropas Savienības (ES) mērogā. Invazīvo sugu jomā dalībvalstīs ir spēkā Invazīvo sugu regula, kura ietver kopumā 114 sugu. Viena no tām ir Sosnovska latvānis, kas plaši izplatīts savvaļā arī Latvijā. ES regulai ir augstāks juridisks spēks par nacionāla mēroga normatīvajiem aktiem, tāpēc vairs nav nepieciešamības atsevišķi iekļaut to Latvijas invazīvo sugu sarakstā. Taču pēc būtības attiecībā uz latvāņiem nekas nav mainījies. Sugu un biotopu aizsardzības likums noteic, ka zemes īpašnieku vai lietotāju pienākums ir veikt invazīvās sugas pārvaldības pasākumus, lai novērstu tās tālāku izplatību. Aizvien ir saistoši MK noteikumi nr. 559 Invazīvo augu sugas – Sosnovska latvāņa – izplatības ierobežošanas noteikumi, kas paredz, ka zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir pienākums iznīcināt latvāni, ja tas izplatījies viņa īpašumā vai valdījumā. Ja zemes īpašnieks vai valdītājs neveic latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumus, tos organizē un koordinē attiecīgā pašvaldība, piedzenot no īpašnieka vai valdītāja radušos izdevumus.
Kur meklēt cīņas metodes
Lai arī Latvijā ir virkne augu un dzīvnieku sugu, ko zinātnieki atzinuši par invazīvām vai potenciāli invazīvām, tomēr tikai divām no tām izstrādāti MK noteikumi – Sosnovska latvānim un Spānijas kailgliemezim. Jau minēto MK noteikumu nr. 127 un nr. 559 pielikumos lasāmas to izplatības ierobežošanai un iznīcināšanai izmantojamās metodes.
Dabas aizsardzības pārvaldes vietnē invazivs.lv, sadaļā Uz invazīvo sugu pārvaldnieku > Sugu datu lapas > Izpētīt pieejama informācija gan par tām svešzemju sugām, kuras iekļautas ES regulā, gan tām, ko zinātnieki atzinuši par Latvijā invazīvām vai potenciāli invazīvām. Pie katras sugas sadaļā Kā cīnīties kodolīgi izklāstītas sugas ierobežošanas vai iznīcināšanas metodes. Joprojām sadaļā Aizpildīt anketu pie jebkuras no invazīvajām sugām ir aktuāli ziņot par tās izplatību konkrētā apvidū, ļaujot zinātniekiem un dabas ekspertiem labāk izprast to izplatību Latvijā un plānot ierobežošanas pasākumus.
Zini!
Sugu un biotopu aizsardzības likums noteic, ka par Latvijas invazīvo sugu sarakstā iekļauto indivīdu izplatīšanās pieļaušanu, arī ierobežošanas pasākumu neīstenošanu un vairošanās pieļaušanu var piemērot brīdinājumu vai naudassodu – fiziskai personai līdz 1500 eiro, juridiskai personai līdz 3000 eiro.
