Jau piektdien Šveicē sākas 90. pasaules čempionāts hokejā, bet Latvijas izlase ar septiņiem debitantiem sastāvā Cīrihē uz ledus kāps 16. maijā pulksten 21.20 pēc Latvijas laika, lai spēkotos ar mājiniekiem šveiciešiem. Nenoliedzami hokejs ir mūsu nacionālais sporta veids numur viens un mūsu līdzjutēji, protams, labākie pasaulē, kuri klātienē seko līdzi Latvijas izlases spēlēm, lai cik tālu pasaulē arī būtu jādodas, taču līdz pērnā gada rudenim neviens par hokeju nebija runājis no teātra skatuves. Nu tas ir mainījies, pateicoties Jaunā Rīgas teātra aktierim Dāvidam Pētersonam, kurš monoizrādē "Ledus garša" iejūtas profesionāla hokejista, daudz pieredzējuša trenera, fanātiska līdzjutēja un skarba sporta žurnālista ādā, izstāstot viņu hokeja stāstus. Izrāde notiek JRT Mazajā zālē un ir tik pieprasīta, ka biļetes tiek izpirktas dažās minūtēs, bet skolēnu grupu apmeklējumi pieteikti jau gadu uz priekšu.
Dāvid, kā tu pavadīji savu bērnību un cik liela loma tavā dzīvē tolaik bija fiziskām aktivitātēm un sportam?
Dāvids Pētersons: Mana sportošana sākās jau bērnudārzā, kad uz mūsu grupiņu atnāca futbola treneris un aicināja trenēties. Tā kā no mazotnes biju aktīvs puika, piekritu un futbolā trenējos līdz pat ceturtajai klasei, kad pievērsos hokejam. Nopietnai hokeja spēlētāja karjerai gan biju jau par vecu, taču iemācījos labi slidot. Pēc tam, pusaudža gadiem sākoties, pievērsos motokrosam. Ar moci piedalījos sacensībās līdz pilngadībai, tomēr arī motokrosā karjera īsti nesanāca, jo tas tiešām ir ļoti dārgs sporta veids. Daudz naudas aiziet tehnikas remontam, degvielai, motocikla pārvadāšanai piekabē uz treniņiem un citām sacīkšu trasēm.
Paralēli motokrosam sešpadsmit septiņpadsmit gadu vecumā sāku nodarboties ar MMA (jauktā cīņas māksla, kas apvieno dažādu cīņas disciplīnu tehnikas, tostarp boksu, kikboksu, brazīliešu džiudžitsu, brīvo cīņu un džudo. – Aut.). Biju paņēmis piecu gadu pauzi un, mācoties Latvijas Kultūras akadēmijā, vairāk nodarbojos ar skriešanu, bet tagad esmu atkal atgriezies pie MMA treniņiem no rītiem, lai vienkārši sevi uzturētu formā. Sports ļoti labi uzlabo mentālo veselību un ļauj izvēdināt galvu.
Kad uzvelku cimdus un trīs minūtes izdauzu boksa maisu, visa negatīvā enerģija iznāk ārā. Pēc tam jūtos brīvāks, vieglāks un vairs negribas ne uz vienu dusmoties. Apzinos savu spēku, bet man tas nevienam nav jāizrāda, taču vienlaikus esmu gatavs aizstāvēt draugus un savus tuviniekus. Pārstāvu konservatīvo uzskatu, ka vīrietis dod spēku, bet sievietes maigumu un siltumu, un viens bez otra nevar iztikt. Cilvēkiem vajag abas divas izpausmes.