Vai tavi radi dzīvo Rīgā? BBC pētnieks brīdina par Latvijas lomu naudas atmazgāšanā

Lielbritānijā laista klajā pazīstamā BBC pētnieciskā žurnālista Nika Steipltona grāmata "How to beat scammers", latviski – "Kā pārspēt krāpniekus", kurā sīki izskaidrots, kā darbojas dažādas krāpnieku shēmas, kā tās atpazīt un kā no tām izvairīties. Grāmatā ļauj ieskatīties veidos, kā darbojas paši krāpnieki un kā to guvums pazūd virtuālajos džungļos. Viens no veidiem ir starpbanku pārskaitījumi tiešsaistē, izmantojot tā saucamos naudas mūļus.

Gan grāmatā, gan vairākos Steipltona rakstos britu medijos ("Daily Mail", "Scotish Daily Mail", "thisismoney.co.uk") minēta tieši Latvija.

"Mūlis pārskaita upura naudu uz cita mūļa kontu, kurš atņem no summas savu atlīdzību. Šis otrais mūlis nosūta naudu uz trešo kontu Apvienotajā Karalistē. Visi konti atrodas dažādās Lielbritānijas bankās. Visbeidzot, trešais mūlis veic starptautisku pārskaitījumu uz banku Latvijā. Šis mūlis nosūta to uz Taizemi. Taizemes mūlis beidzot nosūta upura naudu atpakaļ uz kontu Indijā, un tā nonāk pie krāpniekiem," raksta Steipltons.

Varbūt radi dzīvo Rīgā

Žurnālista Nika Steipltona grāmata "How to beat scammers" ("Kā pārspēt krāpniekus").

Foto: Publicitātes

Sazinājos ar grāmatas autoru un vaicāju par Latvijas lomu šais krāpniecības shēmās. Niks Steipltons atzīst, ka Latviju minējis kā piemēru, jo iesaistītas arī citas valstis. Parasti Latvija netiek iekļauta krāpnieku iecienīto valstu skaitā.

Niks Steipltons, kurš jau 12 gadus darbojas, atmaskojot dažnedažādus krāpniekus, atzīst, ka saistībā ar naudas mūļu darbību ne reizi vien manījis parādāmies Baltijas valstis, piemēram, Igauniju un Latviju. "Nedomāju, ka tur ir kāds īpašs iemesls, ja neskaita to, ka tur ir krāpnieku kontaktpersonas. Pieņemsim, ka ir krāpnieku grupa, kas strādā ar telefonu zvaniem no Indijas. Tā ir bieža parādība, Indijai ir pamatīgas problēmas ar telefonu zvanu krāpšanām, iemesli ir diezgan dažādi un visai interesanti. Viņiem mēdz būt kontakti Eiropā, jo tur dzīvo liela Dienvidāzijas diaspora. Varbūt viņiem ir radi, kas dzīvo Rīgā, varbūt viņiem ir ģimene, kas dzīvo Tallinā. Vai viņiem ir draugi, kas dzīvo Berlīnē. Tad nu mūļu banku konti šajās valstīs ir gluži vienkārši tādēļ, ka tur ir viņu kontaktpersonas. Ja mēs apskatām dažādas vietas pasaulē, tad arī mūļu konti būs dažādās vietās."

Vai saistība ar Indiju ietekmē situāciju naudas mūļu darbībā Latvijā, nav zināms, jo statistikas, kas apstiprinātu vai noliegtu konkrētas nacionalitātes personu iesaisti naudas mūļu darbībā, Latvijā nav.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) 2025. gada pārskatā "Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc nacionālā sastāva un valstiskās piederības" lasāms, ka Latvijā pašlaik uzturas 4773 indieši, no kuriem, visticamāk, liela daļa ieradusies studēt.

Aptverošu datu nav

Naudas mūļu problēma, protams, pastāv, un tiesībsargājošās iestādes Latvijā problēmu apzinās un ar to cīnās. Naudas mūļu lietas statistikā netiek izdalītas atsevišķi, tomēr atbildīgās institūcijas informējušas, ka par naudas atmazgāšanu 2022. gadā Latvijā sākti 395 kriminālprocesi, 2023. gadā jau tikai 236, bet pagājušajā gadā – 183. 

Kriminālvajāšanai 2022. gadā nodotas 95 lietas, 2023. gadā – 109, bet pagājušogad vēl vairāk – 124. Līdz tiesai katru gadu nonāk ap simts.

Satversmes tiesas tiesnesis Juris Juriss, bijušais Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas koordinācijas nodaļas virsprokurors (2021.–2024. g.), uzskata, ka Latvijā naudas atmazgāšanas izskaušana notiek visai veiksmīgi un procesu skaits liecina par tiesībsargājošo iestāžu labo darbu, nevis samilzušu naudas atmazgāšanas problēmu. "Citreiz tā netaisnība notiek tajā formātā, ka, jo tu esi efektīvāks, jo tu vairāk konstatē un identificē šos gadījumus, jo vairāk par identificētajiem gadījumiem uzzina. Un savukārt, ja tu esi pilnīgi neefektīvs, tev to gadījumu nav, ir tas latentums, par kuru visi runā, bet, lai to balstītu uz kaut kādiem datiem, to nevar izdarīt," skaidro Juriss, piebilstot, ka tad jau sanāk, ka valstīs, kurās statistikas datus neapkopo, noziegumu vispār nav. Kas, protams, neatbilst realitātei.

Apvienotajā Karalistē ir pieejama statistika par naudas mūļu darbību. Piemēram, bezpeļņas organizācija, kas nodarbojas ar krāpšanas novēršanu, CIFAS ("Credit Industry Fraud Avoidance System") ziņo, ka 2022. gadā bankas identificējušas vairāk nekā 39 tūkstošus kontu, kam raksturīga naudas mūļu uzvedība, savukārt britu finanšu sektora regulatora – Finanšu uzraudzības organizācijas FCA ("Financial Conduct Authority") – dati rāda, ka 2022. gadā 25 finanšu institūcijas slēgušas 194 084 mūļu kontus, taču tikai par 37% ziņots NFD ("National Fraud Database") – Nacionālajai krāpšanas datubāzei, kas apkopo informāciju par krāpniecības riskiem. Nav zināms, vai kāda no šīm lietām arī nonākusi līdz tiesai.

Apvienotajā Karalistē ievērojamu daļu naudas mūļu veido jaunieši, neapzinoties, ka notveršanas gadījumā var sekot krimināla sodāmība. 

J. Juriss ir novērojis, ka arī Latvijā situācija ir līdzīga: "Pārsvarā tie ir studējošie jaunieši jeb tas vecums, kurā studijas vēl ir aktuālas. Kur, no vienas puses, 200 eiro nešķiet kā kaut kas milzīgs, bet, no otras puses, pārskaitot trīs, četrus, piecus tūkstošus, tu saņem tos 200. Viegla nauda! Un domā – nekas šausmīgi traks tak nevar notikt, tie taču nav miljoni!"

Sodi ir dažādi, taču, piemēram, par minēto divu tūkstošu pārskaitīšanu draud brīvības atņemšana līdz četriem gadiem. Taču tas nav viss. "Kā pārsteigums daudziem ir tas, ka no viņiem piedzen visu to summu, kas ir legalizēta," skaidro Juriss, precizējot, ka runa ir nevis par summu, ko konkrētais naudas mūlis nopelnījis par pakalpojumu, bet par visu summu, kas "atmazgāta", to pārskaitot tālāk. "Tāds noziedzīgais nodarījums nekādā veidā neatpelnās!"

Izkrāpto būs grūti atgūt

Krāpšana Lielbritānijā ir viens no izplatītākajiem noziegumu veidiem. Tiek lēsts, ka pagājušogad tikai Anglijā un Velsā vien bijuši 3,9 miljoni krāpšanas gadījumu, kas ir par 19% vairāk nekā 2023. gadā. BBC žurnālists Niks Steipltons uzsver, ka atgūt izkrāpto ir ļoti grūti, teju neiespējami, kā piemēru minot kriptovalūtas krāpnieku Gruzijā, kurš Lielbritānijā izkrāpto sūta caur kādu no trešajām valstīm, piemēram, Taizemi. Tikai pēc tam nauda nonāk pie krāpnieka Gruzijā.

Šāda naudas ceļošana padara tiesībsargājošo iestāžu darbu īpaši sarežģītu. 

"Iedomājieties cilvēkstundu skaitu, iedomājieties papīru kalnus, kādi nepieciešami tādas parastas krāpšanas izmeklēšanai. Tas ir milzīgs apjoms! Tādēļ tik maz šādu starptautisku krāpšanas gadījumu tiek atrisināts. 

Tie, kuriem ir nepieciešamās zināšanas šādai izmeklēšanai, iesaistīti lietās, kur izmeklē simtiem miljonu eiro vērtas krāpšanas. Viņi neizmeklē atsevišķas lietas, kur kāds ir zaudējis varbūt 5000, 6000 vai pat 10 000 eiro. Viņi izmeklēs lielu organizētu grupu darbību, kuri pārvieto simtiem miljonu. Protams, apkrāptais cilvēks, tas, kurš ir zaudējis naudu, cer, ka policija darīs visu, kas ir tās spēkos, lai naudu atgūtu, jo šim konkrētajam indivīdam izkrāptā summa varbūt ir dzīvības un nāves jautājums. Taču būsim reālisti. Milzīgais darbs, kas nepieciešams, lai izsekotu naudas plūsmu, nozīmē, ka tas, visticamāk, nekad nenotiks."

Te gan jāpiebilst, ka nāk palīgā finanšu institūcijas, kas atsevišķos gadījumos mēdz zaudējumus upurim kompensēt.

Trešā lielākā ekonomika pasaulē

Tiek lēsts, ka zaudējumi no dažādiem kibernoziegumiem pasaulē palielināsies no 2,78 triljoniem eiro 2015. gadā līdz 10 triljoniem eiro šogad, kas būtu līdzvērtīgi trešajai lielākajai ekonomikai pasaulē aiz ASV un Ķīnas. Šie skaitļi iever dažādus krāpšanas veidus, tādus kā datu zādzības un ļaunatūras, taču krāpniecība ir nozīmīga un augoša kopējo izmaksu daļa.

Problēma ar dažādu kibernoziegumu izmeklēšanu ir visā pasaulē, jo ne visas valstis spēj vai vēlas sadarboties. J. Juriss kā piemēru min izplatītu problēmu: 

"Krievija, veicot karadarbību suverēnajā Ukrainā, okupētajās teritorijās nodarbojas ar resursu izlaupīšanu. Izlaupīto pēc tam tirgo, tostarp Eiropas Savienības valstīs, no kurienes plūst atpakaļ uz Krieviju. 

Un Latvija kā viena no daudzajām valstīm ir spējīga noķert šos līdzekļus. Ja mēs runājam par to sākotnējo noziegumu, mums nav iespējas uzjautāt ukraiņiem, lai viņi mums palīdz Donbasa okupētajās teritorijās identificēt, kurš konkrēti tos resursus ir izlaupījis. Vai, piemēram, prasīt Vladimiram Putinam, šim noziedzniekam, uzsākt procesu pret saviem cilvēkiem, nododot viņus kriminālvajāšanai."

Taču atgriezīsimies pie Latvijas kā iespējamās naudas atmazgāšanas tranzītvalsts. 2018. gadā Latvijas finanšu sektoram tika pārmests par nerezidentu apkalpošanu un naudas atmazgāšanu, īpaši saistībā ar Krieviju un bijušajām PSRS valstīm. Kopš 2020. gada situācija ir krasi mainījusies, pateicoties uzlabojumiem finanšu uzraudzības sfērā. Jāatzīmē, ka Latvija arī nekad nav tikusi iekļauta Apvienotās Karalistes augsta riska valstu sarakstā, kur šobrīd atrodas divas Eiropas Savienības valstis – Bulgārija un Horvātija.

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Foto: Latvijas Mediji

Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.

Foto: Publicitātes