Kādas ir ārlaulībā dzimuša bērna tiesības uz mantojumu?

Kādas ir ārlaulībā dzimuša bērna tiesības uz mantojumu? Kā laulībā dzimušajiem bērniem un laulātajam aizsargāt savas tiesības uz mantojumu? Jautā Elīna Zemgalē.

Vai ir nozīme, ka bērns dzimis laulībā

“No jautājuma būtības secināms, ka tas saistās ar situāciju, kurā ir gan laulībā, gan ārlaulībā dzimuši bērni. Lai bērns mantotu no konkrētā vecāka, nav nepieciešams, lai vecāki būtu laulībā. Ārlaulībā dzimuša bērna tiesības uz mantojumu ir tieši tādas pašas kā laulībā dzimušajiem bērniem – visi bērni manto no konkrētā mantojuma atstājēja,” stāsta zvērināta advokāta palīgs Dāvis Ulbergs. 

Visticamāk, konkrētajā gadījumā ir runa par likumisko mantošanu, nevis testamentāro vai līgumisko mantošanu. Civillikums paredz, ka, pēc likuma, aicināti mantot ir laulātais, radinieki, adoptētie.

Mantojums ir kopība, kurā ietilpst visa kustamā un nekustamā manta, kā arī citiem atdodamās tiesības un saistības, kas mirušam vai par mirušu izsludinātam piederējušas viņa patiesās vai tiesiski pieņemamās nāves laikā un šajā ziņā mirušo vai par mirušu izsludināto sauc par mantojuma atstājēju. 

Termins “mantojuma atstājējs” tiek izmantots situācijā, kad cilvēks ir nomiris vai izsludināts par mirušu, tāpēc pārdzīvojušā laulāto un ieinteresēto bērnu iespējamā tiesību aizsardzība būs ierobežota situācijā, kurā jautājums nav atrisināts pirms mantojuma atstājēja nāves. 

Dāvis Ulbergs iesaka jautājumu par mantojumu atrisināt savlaikus savstarpēju pārrunu ceļā, lai pēcāk izvairītos no strīdiem. Veiksmīgas pārrunas var rezultēties ar testamenta sastādīšanu vai mantojuma līguma noslēgšanu.

Kādu daļu manto laulātais, kādu – bērni

Ja nepastāv testaments vai mantojuma līgums, mantošana notiek pēc likuma. Jautājumā nav norādīts, cik bērnu ir iespējamajam mantojuma atstājējam, bet atbilstīgi Civillikuma 392. un 393. pantam pārdzīvojušais laulātais manto no mirušā neatkarīgi no tā, kāds mantisko attiecību veids pastāvējis starp laulātiem laulības laikā un laulātais saņem bērna daļu, ja gribu mantot izteikušo bērnu skaits ir mazāks par četriem, bet, ja gribu mantot izteikušo bērnu skaits ir četri vai vairāk – ceturto daļu.

Katrs bērns ir viens mantinieks, un pārdzīvojušais laulātais saņem bērna daļu, ja palikušo bērnu skaits ir mazāks par četriem. 

Piemēram, ja ir viens bērns, tad pārdzīvojušais laulātais un bērns katrs saņem vienu pusi no mantojuma. Ja ir divi bērni, tad katram pienākas 1/3 no mantojuma, bet, ja ir trīs bērni, mantojums tiek dalīts četrās daļās, un katram ir 1/4 no mantojuma.

Civillikums noteic, ka mantojuma prasību, ar kuru aizsargā mantojuma tiesību, var celt katrs mantinieks, vienalga, vai viņš aicināts pēc likuma, testamenta vai līguma un vai viņš prasa visu mantojumu vai tikai tā daļu. Tādējādi pastāv iespēja savas tiesības un likumiskās intereses aizsargāt, ceļot prasību tiesā. Savukārt pirms šādas prasības celšanas jāizvērtē visi ar izskatāmo jautājumu saistītie būtiskie apsvērumi.

Zini!

Likumiskās mantošanas pamatā nav personīgās attiecības, bet ir svarīgs radniecības tuvums, pakāpe, līnija.