Zviedrijā plāno apgrūtināt pusautomātisko ieroču iegādi

Zviedrijas valdība paziņojusi par plāniem padarīt stingrākus valsts ieroču likumus, tā reaģējot uz pagājušajā nedēļā pieaugušo izglītības centrā Erebrū notikušo apšaudi, kurā tika nogalināti desmit cilvēki.

Premjerministra Ulfa Kristersona vadītā valdība īpaši cer ierobežot piekļuvi pusautomātiskajiem ieročiem.

Par 4. februārī pieaugušo izglītības centrā Erebrū notikušo apšaudi joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu. Zviedrijas varasiestādes ir apstiprinājušas mediju iepriekš vēstīto, ka slaktiņu Risbergas skolā sarīkoja trīsdesmit piecus gadus vecais Rikards Andešons, kurš pēc apšaudes notikuma vietā izdarīja pašnāvību. Šāvēja rīcības motīvi pagaidām nav zināmi. Zviedrijas mediji vēstījuši, ka viņam bijušas garīga rakstura problēmas. Viņš iepriekš apmeklējis šo izglītības iestādi. Slaktiņā tika nogalināti trīs vīrieši un septiņas sievietes vecumā no 28 līdz 68 gadiem. Premjers Kristersons paziņoja, ka apšaudes upuri "nāca no dažādām pasaules vietām un viņiem bija dažādi sapņi". Viņi atradās "skolā, lai nobruģētu ceļu nākotnei, kas tagad viņiem ir atņemta", piebilda premjers. Šodien apšaudes upuri Zviedrijā tiek pieminēti ar klusuma brīdi. Policija pavēstījusi, ka vairākums nogalināto bijuši imigrantu izcelsmes. 

Asiņainākajā masu apšaudē Zviedrijas vēsturē nogalināti gan Sīrijas kristieši, gan kurdu izcelsmes skolotāja, gan arī imigranti no Eritrejas un Irānas. 

Policija paziņojusi, ka upuru identitāte izmeklēšanā tiek ņemta vērā. Raidorganizācija TV4 publicējusi video, ko nofilmējis kāds audzēknis, kurš uzbrukuma laikā slēpās mācību iestādes tualetē. Video skan šāvienu troksnis un dzirdams, kā kāds cilvēks kliedz: "Jūs aizvāksieties no Eiropas!"

Likumi kļūs bargāki

Lai arī policija nav atklājusi, ar kādu tieši ieroci sarīkots slaktiņš, Zviedrijas centriski labējā valdība, kas vairākuma nodrošināšanai paļaujas uz labējo "Zviedrijas demokrātu" atbalstu, paziņojusi par nodomu ierobežot piekļuvi pusautomātiskajiem ieročiem, kurus kopš 2023. gada Zviedrijā drīkst likumīgi iegādāties. "Zviedrijas demokrāti" paziņojuši, ka ir gatavi atbalstīt valdības plānus. Andešonam likumīgi piederējušas četras šautenes, trīs no tām kopā ar desmit tukšām aptverēm atrastas apšaudes vietā, pavēstījusi policija. 

"Ir noteikta veida ieroči, kas ir tik bīstami, ka tos civilām vajadzībām vajadzētu turēt tikai izņēmuma kārtā,"

norādīts valdības paziņojumā. "Mums jāgādā, lai Zviedrijā ieroči būtu tikai pareizajiem cilvēkiem," uzsvēra Kristersons. Valdības uzmanības centrā ir AR-15 tipa pusautomātiskās šautenes, ar kurām bieži tiek sarīkotas masu apšaudes ASV. "AR-15 ir piemērs ierocim, kas ir saderīgs ar lielām aptverēm un īsā laikā var nodarīt lielu kaitējumu," norādījusi valdība. Šie ieroči medībām Zviedrijā tika atļauti 2023. gadā, un kopš tā laika izsniegtas 3500 atļaujas. Zviedrijas mediji vēstījuši, ka Andešonam bijusi medību atļauja. No kopā 10,5 miljoniem Zviedrijas iedzīvotāju apmēram 580 000 ir šaujamieroča glabāšanas atļauja, ziņo raidorganizācija SVT. 2017. gadā veiktā pētījumā noskaidrots, ka Zviedrijā civilai lietošanai tiek glabāti 2,3 miljoni šaujamieroču. Lielākoties tie iegādāti medībām.

Bandu vardarbība nerimst

Vairākums ar ieročiem pastrādāto noziegumu Zviedrijā tomēr saistāmi ar bandu vardarbību, atgādina raidorganizācija BBC. Pēdējā laikā vardarbības vilnis tikai pastiprinājies, un premjers Kristersons atzinis, ka pār to "zaudēta kontrole". Zviedrijā gandrīz ik dienu notiek sprādzieni, kurus saista ar bandu darbību. Pērn pavisam reģistrēti 317 sprādzieni. Īpašu satraukumu raisījusi lielā nepilngadīgo iesaiste noziegumos. Premjers ir solījis novērst nepilngadīgo iesaistīšanos noziedzīgās aktivitātēs, kuras viņš ir nosaucis par "otro pandēmiju". 

Zviedrijā nav retums, ka bandas sociālajos medijos, tostarp platformā "Telegram", noalgo nepilngadīgos noziegumu pastrādāšanai, norāda izdevums "Politico". Daudzi no noziegumu pasūtītājiem dzīvo ārzemēs.

Kristersons ir paziņojis, ka mēģina panākt bandu līderu izdošanu no Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Irākas, Irānas un Turcijas. Zviedrija arī izdara spiedienu uz tehnoloģiju uzņēmumiem, tostarp "Meta", "Google" un "TikTok", kuriem piederošajās platformās notiek nepilngadīgo iesaiste noziegumos. Tāpat Zviedrija grib Eiropas Savienības palīdzību šī jautājuma risināšanā. Zviedrijas policija neapkopo statistiku par bandās iesaistīto cilvēku etnisko izcelsmi, norāda BBC. Tomēr Zviedrijas Nacionālās noziegumu novēršanas padomes 2021. gadā veiktā pētījumā noskaidrots, ka Zviedrijā dzimušie jaunieši, kuru vecāki ir imigranti, biežāk nekā citi viņu vienaudži nonāk aizdomās turēto statusā slepkavību un laupīšanu lietās. Pašlaik pie varas esošā centriski labējā koalīcija pauž pārliecību, ka vardarbības uzliesmojumā vainojama Zviedrijas iepriekš īstenotā liberālā patvēruma politika. Kristersons paudis, ka iepriekšējās valdības īstenojušas "bezatbildīgu imigrācijas politiku" un atbraukušos arī nav spējušas integrēt. Pašreizējās valdības laikā Zviedrijas imigrācijas politika ir kļuvusi krietni stingrāka.