Jauniem un iepriekš nereģistrētiem transportlīdzekļiem Eiropas Savienībā no šī gada jūlija ir jābūt aprīkotiem ar intelektisko ātruma pielāgošanas sistēmu jeb ISA, kas palīdz transportlīdzekļa vadītājam ievērot ceļa videi piemērotu ātrumu, nodrošinot atgriezenisko saiti transportlīdzekļa vadītājam. Vai šis modernizējums tiešām palīdzēs ātruma pārkāpumus mazināt?
Viss, kas tiek darīts lieka ātruma slāpēšanai, protams, šķiet slavējams. Taču atļaušos brīdināt – brīnumzāles negaidiet.
Pirmkārt, Latvijas autoparka nomaiņa ar jauniem ražojumiem ir ļoti lēna. Paies gadu desmiti, līdz šī sistēma kļūs dominējoša un masveidā pasargājoša.
Otrkārt, ISA sistēma ir tikai vēl viena no vairākām palīgsistēmām, kas vadītājam cenšas palīdzēt ievērot maksimāli atļauto braukšanas ātrumu, nevis darbojas tiešā veidā kā ātruma ierobežotājierīce.
Šo sistēmu ir iespējams atslēgt pilnībā, un arī neatslēdzot nepieciešamības gadījumā pārsniegt atļauto braukšanas ātrumu.
Informē, brīdina, bet pilsoņu brīvība – tostarp grēkot – joprojām saglabāta svēta.
Par tādu to laikam jau uzskata politiķi. Un ražotāji labprāt pakļaujas, jo ātra prece ir dārgāka, rentablāka.
Tehniski jau gadus 25 ir pilnīgi iespējams būvēt automobiļus, kuri apdzīvotā vietā vienkārši nebrauktu ātrāk par 50 km/h, tikai paaugstinātu limitu zonās ļaujot zirgspēkiem vaļu. Bet brīvība ir svēta. Un brīvo pilsoni no muļķīgām kļūdām sargājošas sistēmas palīdz glābt vien reizēm. Biežāk gan tās ir viņu kaitinošas un smieklīgi vienkārši apejamas. Piemērs – kāds pērn būvēts premiuma firmas auto, kuru nav iespējams izkustināt no vietas, kamēr vadītāja drošības josta nav aizsprādzēta. Labi – aizsprādzēju… Izkustos, ieskrienos līdz simtiņam (vai diviem, ja tīk) un joka pēc laižu sprādzi vaļā. Šis turpina rūkt un lidot. Ko tāds izglābs? Drošībā joprojām būs tāpat kā iepriekš nevis digitāli, bet mentāli prātīgie…
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
0.2 °C





























































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)






















































































































































































