Vai iespējams aizsargāt savas idejas un tiesības uz intelektuālo īpašumu, ja, piedaloties darbinieku atlasē uz konkrētu vakanci, jāpilda dažādi nopietni uzdevumi, kuros jāiegulda liels darbs, piemēram, jāsagatavo izvērstas prezentācijas, jāizstrādā plaši pasākumu plāni vai komplicētas darbības stratēģijas utt. To izstrāde reizēm var prasīt pat vairākas dienas. Iznāk tā – uzņēmums vai iestāde piesavinās bez atlīdzības paveiktu darbu un idejas, bet darbā nepieņem. Vai darba devēji vispār drīkst šādi rīkoties, un kā sevi pasargāt? Jautā Ilze D.

 

Jāslēdz līgums

Valsts darba inspekcijas (VDI) pārstāve Dace Stivriņa norāda – Darba likumā darba intervija definēta kā darba devēja sagatavota mutvārdu vai rakstveida aptauja pretendenta piemērotības novērtēšanai. Valsts darba inspekcijas ieskatā, pretendenta intervijas rakstiskā daļa nedrīkstētu būt saistīta ar darba uzdevumu došanu un to izpildi, kuru gaitā tiek izstrādāti uzņēmuma darba specifikai atbilstoši dokumenti, piemēram, izstrādāt detalizētu pasākumu norišu programmu un tās aprakstu, stratēģiju, pasākumu plānu un tamlīdzīgi, kurus uzņēmums vēlāk varētu izmantot.

“Ja darba devējs vēlas pārliecināties par pretendenta piemērotību veicamajam darbam, šādā situācijā slēdzams rakstveida darba līgums. Saskaņā ar Darba likuma 46. panta pirmo daļu, noslēdzot darba līgumu, var noteikt pārbaudi, lai noskaidrotu, vai darbinieks atbilst viņam uzticētā darba veikšanai. Pārbaudes laikā gan darba devējam, gan darbiniekam tiek dota iespēja kopējā darbā pārbaudīt, vai darbinieks atbilst veicamajam darbam, kā arī ir saprotamas pārbaudes sekas – darba līguma uzteikums, ja viena vai otra puse pārbaudes laikā atzīst, ka turpmāka darba veikšana nav iespējama,” situāciju komentē VDI pārstāve.