Ikviens, kurš nodevis asinsanalīzes, ir pamanījis, ka ģimenes ārsts ļoti pieskata hemoglobīna līmeni asinīs. Ja kādam tas zems un jau ilgāku laiku, tautā mēdz teikt, ka viņam trūkst dzelzs – ir piemeklējusi mazasinība. Sīkāk par šo veselības problēmu stāsta "Veselības centra 4" ģimenes ārste Eva Moreino.

Kas ir mazasinība

Mazasinība jeb anēmija, tulkojot no grieķu valodas, nozīmē “asins trūkums”. Tikai tas nav jāsaprot tieši – asinis ir pietiekamā daudzumā, bet to sarkanajos asinsķermenīšos eritrocītos sarucis proteīna hemoglobīna daudzums, kurā uzkrājas daļa organisma dzelzs rezervju, pārējās ir galvenokārt aknās, kaula smadzenēs un liesā. Būtībā mazasinība ir dzelzs trūkuma organismā galēja izpausme, kad sirds, smadzenes un citi orgāni nemitīgi karo, kurš dabūs skābekli, jo tā nogādei no plaušām ar asinsriti uz šūnām dzelzs vitāli nepieciešama. Tieši tāpēc tik ļoti jāpieskata hemoglobīna līmenis.

Kas izraisa

Mazasinības cēloņi var būt dažādi. Visbiežākais ir dzelzs trūkums, krietni retāk B12 vitamīna vai folskābes deficīts, kas ļoti svarīgi eritrocītu formēšanā. Anēmiju var izraisīt iedzimtas slimības un hroniskas kuņģa-zarnu trakta, sirds-asinsvadu, onkoloģiskas, aknu, nieru slimības. 

“Ilgstošas hroniskas slimības parasti pavada hronisks iekaisums, bet, lai to lokalizētu, organisms iztērē daudz iekšējo resursu, arī dzelzi, un tās sākt trūkt asins šūnu veidošanai. Turklāt iekaisuma dēļ aknas papildus ražo vielas, kas bloķē ar uzturu saņemtās dzelzs uzsūkšanos,” skaidro ārste. Mazasinība var attīstīties arī hormonālu izmaiņu rezultātā – bērniem straujas augšanas, sievietēm klimaksa laikā, kā arī nepārdomātas diētas rezultātā, pēc operācijām, viņa piebilst. Tā arī var signalizēt par mikrobioma jeb zarnu labo baktēriju problēmām, infekcijas un autoimūnām slimībām.