Kas debesīs, tas uz zemes – tāds ir astroloģijas pamatprincips. Mūsu senči to zināja un centās debess spīdekļu stāvokļus izmantot savā labā. Tā dēvētajā tautas astroloģijā pirmais palīgs ir Mēnestiņš. Ar tā cikla fāzēm saistās tautas ticējumi: ko darīt; ko ne; ko plānot; ko atlikt. Liela nozīme ir arī Mēness novietojumam zodiakā. Bet par visu pēc kārtas.

Ko iesākt – kad aug, kad dilst

Mēness ir tāds veikls zellis, kas pilno ciklu noskrien vidēji 29,5 dienās. Te tas aug no maza vāras gaismas radziņa, te spīd fascinējošā spožumā apaļš jo apaļš, te pamazām izzūd, lai parādītos un sāktu savu ciklu no jauna. 

Astroloģijā katrai no Mēness fāzēm ir sava nozīme, savi plusi un mīnusi. Kad mūsu zemes pavadonis tikko šķiļas un no tukšā kļūst par jaunmēnesi, sākas jauns process. To varētu salīdzināt arī ar bērniņa nākšanu pasaulē – pirmajās dienās tas ir vārs un tikai tad pamazām sāk uzņemt spēkus. Jaunmēness pirmajās dienās cilvēki var būt vairāk ierāvušies sevī, vēlas mieru un nav noskaņoti aktīvi darboties. Tāpēc šajā laikā svarīgus darbus labāk neplānot, toties rāmā vienatnē pamazām var apdomāt nākotnes plānus. Kad klāt ir Mēness augošā fāze, tad cilvēki kļūst enerģiskāki un procesi auglīgāki, un tad var sākt jaunus darbus, veidot kontaktus, kārtot darījumus. Pilns Mēness savukārt nāk ar bangojošām emocijām. Ir jāuzmanās to iespaidā sarunāt vai sastrādāt ko lieku, toties daudziem enerģijas potenciāls ir augstā līmenī. No vienas puses – jādzīvo rāmi un ar apdomu, no otras – ja zini, ko dari, un kontrolē situāciju, tad vari daudz paveikt. Dilstošās fāzes laiks ir piemērots, lai pabeigtu iesākto un pievērstos procesiem, kam jānoslēdzas. Daudziem šajā periodā arī enerģija ir zemākajā punktā.