Valdību veidojošo koalīcijas partiju, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvjiem pēc ilgiem strīdiņiem beidzot izdevies vienoties par vairākiem grozījumiem darbaspēka nodokļu politikā.

Aizvadītajā piektdienā žurnālistiem sarīkotajā preses konferencē finanšu ministrs Arvils Ašeradens sacīja, ka plānotās darbaspēka nodokļu izmaiņas palielināšot tīros ienākumus visiem Latvijā strādājošajiem, kuru atalgojums pirms nodokļu nomaksas nepārsniedz 4000 eiro mēnesī. Vislielākais algas pielikums uz nodokļu grozījumu rēķina nākamgad būšot tiem strādājošajiem, kuru atalgojums pirms nodokļu nomaksas nepārsniedz 2500 eiro mēnesī.

Finanšu ministrija (FM) nākusi klajā arī ar vēl citiem priekšlikumiem, un viens no tiem pēc piektdienas preses konferences raisīja spraigu diskusiju sociālajos tīklos.

Proti, lai aizpildītu robus valsts budžetā, ko varētu radīt plānotais minimālās algas un ar nodokli neapliekamā minimuma kāpums, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes palielinājums, paredzēta viena procentpunkta iemaksu pārnešana no pensiju otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni. Šo ieceri daudzi kritizē. Kaut FM apgalvo, ka piedāvātās izmaiņas nodokļu maksātāju nākotnes pensijas nesamazinās, 

citi eksperti norāda, ka budžeta tagadējās problēmas valdība pārceļ uz pašreizējo jauniešu pleciem nākotnē, un putra būs jāstrebj jau dažiem 5–7 gadiem.

Jāpiebilst, ka visas piedāvātās izmaiņas, lai stātos spēkā, vēl jāapstiprina Saeimai.

40 eiro pielikums minimālajai algai

Koalīciju veidojošo partiju un sociālo partneru pārstāvji vienojušies pakāpeniski – ik gadu par 40 eiro – palielināt minimālās algas apmēru.