VAS "Latvijas valsts meži" (LVM) apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 625,99 miljoni eiro, kas ir par 10,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa samazinājās par 8,8% - līdz 220 770 miljoniem eiro, liecina LVM publiskotā informācija.
Vienlaikus kompānijas kopējie ieņēmumi pagājušajā gadā sasniedza 637,279 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 11,7% salīdzinājumā 2022.gadu.
Uzņēmuma finanšu pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka
95% no ieņēmumiem jeb 608,5 miljonus eiro pagājušajā gadā veido ieņēmumi no koksnes produktu - apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas - pārdošanas.
LVM ieņēmumi no apaļkoksnes sortimentu realizācijas pagājušajā gadā veidoja 582,4 miljonus eiro, kas ir par 63,3 miljoniem eiro jeb 12% vairāk nekā 2022.gadā. Pieaugumu ietekmējusi par 2,76 eiro kubikmetrā jeb 3% lielāka vidējā sortimentu pārdošanas cena un par 0,54 miljoniem kubikmetru jeb 9% lielāks apaļkoksnes sortimentu realizācijas apmērs.
Vienlaikus 7,1 miljons eiro pērn gūts no augošu koku realizācijas, kas ir par 3,6 miljoniem eiro mazāk nekā 2022. gadā. To ietekmēja par 70 000 kubikmetru mazāks augošu koku pārdošanas apmērs. Pērn realizēti 130 000 kubikmetru augošu koku.
Salīdzinājumā ar 2022. gadu LVM ieņēmumi no šķeldas pārdošanas pieauga par 1,4 miljoniem eiro, ko ietekmēja par 5,52 eiro par megavatstundu (MWh) lielāka vidējā pārdošanas cena.
Kopumā LVM pērn pārdeva 591 100 MWh šķeldas par vidējo cenu 31,98 eiro par MWh. Vairāku atkārtotu pārdošanas procedūru rezultātā neizdevās realizēt visu 2023. gadam plānoto daudzumu, ko ietekmēja tirgus pieprasījuma kritums.
LVM pārskatā arī minēts, ka pērn astoņus miljonus eiro veido ieņēmumi no meža koku sēklu un stādu pārdošanas ārējiem pircējiem, kas ir par 2% mazāk nekā 2022. gadā. Kopumā realizēti 53,6 miljoni meža koku stādu, tostarp ārējiem klientiem pārdoti 26 miljoni jeb 48%, no tiem eksportēti 9,6 miljoni stādu. 2023. gadā uzņēmums realizēja par 7,8 miljoniem jeb 13% mazāk stādu.
"Gan Latvijas likumdošanas izmaiņas, nosakot mazāku stādu skaitu uz vienu hektāru meža atjaunošanā, gan būtisks pieprasījuma kritums eksporta tirgos koksnes tirgus sabremzēšanās dēļ, kā arī Zviedrijas nacionālās valūtas kursa vājināšanās pret eiro dēļ veicināja kopējā stādu realizācijas apjoma samazinājumu. Aizvadītajā gadā stādu augšanu negatīvi ietekmēja arī zemās gaisa temperatūras maijā un sausums jūnijā," skaidrots vadības ziņojumā.