Apstiprina jauno Eirokomisiju

Lai gan Urzulas fon der Leienas vadītā eirokomisāru kolēģija saņēma vairāk balsu nekā pati Eiropas Komisijas (EK) prezidente balsojumā jūnijā, viņas vadītā EK ir Eiroparlamenta (EP) vismazāk atbalstītā komisija kopš 1993. gada.

Trešo sasaukumu pēc kārtas no Latvijas EK darbosies "Jaunās Vienotības" politiķis Valdis Dombrovskis.

"Es aicinu jūs rast ceļus sastrādāties un pārvarēt partijisko sašķeltību, jo mums jāsāk strādāt nekavējoties," pēc balsojuma EK prezidente Leiena

aicināja 26 eirokomisārus. Pateicoties labējo un kreisās ievirzes grupu vienotam balsojumam, nevienas valsts izvirzītais eirokomisārs pirmo reizi kopš 1999. gada netika izbalsots.

370 EP deputāti atbalstīja EK sastāvu, 282 balsoja pret, bet 36 atturējās. No centriski labējās Eiropas Tautas partijas (EPP) bloka nāk 14 eirokomisāri, ieskaitot EK prezidenti. Liberāļu grupai ir pieci eirokomisāri, sociālistiem un demokrātiem (S&D) četri, bet galēji labējiem Eiropas Konservatīvajiem un reformistiem (ECR) – viens.

Protestē pret Itālijas viceprezidentu

Jau septembrī fon der Leiena uzdeva sešiem izpildviceprezidentiem (Igaunijas – Kajai Kallasai, Itālijas – Rafaelam Fito, Rumānijas – Roksanai Minzatu, Francijas – Stefanam Sežurnē, Spānijas – Terēzei Riberai un Somijas – Hennai Virkunenai) pārraudzīt "ierindas" komisārus, lai tiktu ievērots paredzētais politiskais kurss. Lēmums iekļaut labējo spēku pārstāvi Fito viceprezidentu grupā lika vilties S&D un "Renew" grupējumam, kas pārmeta fon der Leienai un EPP viņa pārstāvētā ECR izvirzīšanu vadošā lomā. Francijas un Vācijas sociālisti balsoja pret vai atturējās. 

Gandrīz puse no zaļo deputātiem, kas jūnijā balsoja par fon der Leienu, šoreiz nebalsoja par viņas komandu, protestējot pret Fito iekļaušanu.

Izdodas parlamentārs meistarstiķis

Dažas nedēļas iepriekš visas EP grupas no ECR līdz zaļajiem atbalstīja visu eirokomisāru apstiprināšanu individuālā izvērtēšanā, jo noteikumi prasīja divu trešdaļu vairākumu. Par to bija priecīgs EPP grupas vadītājs Eiroparlamentā Manfreds Vēbers, jo, viņaprāt, EP ir vajadzīga plašāka stabilitāte, lai nodrošinātu Eiropas interešu īstenošanu. Izdevuma "Politico" vērtējumā Vēberam izdevās parlamentārs meistarstiķis – balsojumā apvienot labējās partijas "Itālijas brāļi" 24 balsis ar tradicionālo sabiedroto sociālistu un liberāļu un pat dažu zaļo atbalstu. Šā gada vēlēšanu cīņās Vēbers kļuvis par Eiroparlamenta ietekmīgāko politiķi, kas spēj ietekmēt fon der Leienas plānoto jauno ES likumu veidošanu.

"Viņš ir stabils kā malkas zāģējamais krāģis," raksta "Politico", jo katram likumprojektam spēj piemeklēt piemērotākos atbalstītājus – centristus, zaļos vai labējos. Parlamentā, kur koalīcijas nav akmenī cirstas, bet tiek veidotas no balsojuma uz balsojumu, šī nenoteiktība nākusi Vēberam par labu.

Kopš pēdējās lielākās ES paplašināšanās 2004. gadā Eiropas Komisijā svarīgās tirdzniecības un rūpniecības jomas gandrīz vienmēr pārraudzījuši pārstāvji no ES lielākajām valstīm – Francijas, Vācijas, Itālijas vai Polijas, lai gan EK tiek dēvēta par "vienādu iespēju" komisiju.

Paredzēts, ka jaunā EK pēc Eiroparlamenta balsojuma un pēc tam, kad Eiropadome ar kvalificētu balsu vairākumu to būs oficiāli iecēlusi amatā, sāks pildīt savus pienākumus 1. decembrī.

Vairāk naudas aizsardzībai

Pirms savas jaunās komandas apstiprināšanas Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena solīja, ka uzsvars tiks likts uz ES konkurētspējas veicināšanu, jo Eiropas brīvība un drošība ir atkarīga no tās ekonomiskā spēka. "Mūsu sociālais modelis ir atkarīgs no ekonomikas pieauguma, vienlaikus saskaroties ar demogrāfiskajām pārmaiņām," norādīja Leiena, solot "kopīgu dekarbonizācijas un konkurētspējas plānu", lai līdzsvarotu ES saistības klimata jomā ar uzņēmēju bažām par pārmērīgo birokrātiju. Leiena solīja, ka viņas programmā liela uzmanība tiks pievērsta tam, lai ES panāktu ASV un Ķīnu jaunu uzņēmumu un tehnoloģiju jomā un lai padarītu ES pašpietiekamāku un drošāku.

Runājot par aizsardzību, EK prezidente aicināja atvēlēt tai vairāk naudas.

"Krievija tērē aizsardzībai līdz 9% iekšzemes kopprodukta. Eiropa tērē vidēji 1,9%. Šajā vienādojumā kaut kas nav pareizi," uzsvēra Leiena, piebilstot, ka aizsardzības izdevumiem ir jāpalielinās. "Pie Eiropas robežām plosās karš (..). Mums nav lieka laika, ko tērēt, un mums jābūt tikpat ambicioziem, cik nopietni ir draudi," brīdināja Leiena.

Košta raisa cerības

Analītiķi uzskata, ka bijušais Portugāles premjerministrs Antoniu Košta, kas vadīs Eiropas Padomi, varētu būt stabilizējošs faktors dalībvalstu interešu saskaņošanā. Viņš apņēmies ik gadu pirms jaunās politiskās sezonas sākuma apmeklēt katru dalībvalsti.

Foto: Eiropas Savienība/Publicitātes

Analītiķi uzskata, ka bijušais Portugāles premjerministrs Antoniu Košta, kas vadīs Eiropas Padomi un piedalīsies ES samitu darba kārtības veidošanā, varētu būt stabilizējošs faktors dalībvalstu interešu saskaņošanā un savstarpējas cieņas uzturēšanā. Bijušajam Eiropadomes vadītājam, Beļģijas ekspremjeram Šarlam Mišelam bija saspringtas attiecības ar EK prezidenti Urzulu fon der Leienu, kurai reiz sarunās ar Turcijas prezidentu Redžepu Erdoganu nācās raudzīt attālāku sēdvietu, jo centrālajos krēslos jau bija iekārtojušies Erdogans un Mišels.

Antoniu Košta jau apliecinājis savu vēlmi palīdzēt veidot ciešākas ES attiecības ar dažādiem reģioniem un valstīm, kas pārsniedz G7 vai G20 grupu ietvarus. Šobrīd pasaulē ir 195 valstis. Košta, kura indiešu izcelsme saistīta ar Portugāles bijušo koloniju Goa, kā arī Mozambiku, ir pirmais etniskās minoritātes pārstāvis, kas vada vienu no ES vadošajām institūcijām. Viņš paudis gatavību strādāt kopā ar EK prezidenti fon der Leienu un ES augstāko diplomāti Kaju Kallasu, lai pārveidotu nereti nevienlīdzīgās ES attiecības ar Āzijas, Āfrikas un Dienvidamerikas valstīm. Savulaik būdams Portugāles premjers, Košta spēja panākt virkni negaidītu vienošanos Lisabonā. Viņš paudis pārliecību, ka turpinās to darīt, arī būdams Eiropadomes priekšsēdis. "Lai risinātu problēmas, ir jābūt pastāvīgā kontaktā," uzskata Košta, kurš apņēmies ik gadu septembrī pirms jaunās politiskās sezonas sākuma apmeklēt katru dalībvalsti. Izaicinājumi viņam nebūs tālu jāmeklē, jo ES 27 dalībvalstīm jāvienojas par kopīgu nostāju ES aizsardzībā, jādod atbilde potenciālajam tirdzniecības karam ar ASV un Ķīnu un jāizstrādā bloka nākamais septiņu gadu budžets.