Sarežģītā Latvija. VPVKAC un bibliotekāri kļūst par neoficiāliem banku darbiniekiem

“Latvijas Avīzes” 29, maija numurā rakstā “Banku filiāļu karte vēl miglaina” rakstījām, ko paredz likuma grozījumi par banku filiāļu, bankomātu pieejamību Latvijas reģionos, par to, ko sola komercbankas un sagaida iedzīvotāji.

Novados un mazpilsētās, kur komercbanku filiāles ir ļoti reta parādība, sava loma ir Valsts un pašvaldību vienotajiem klientu apkalpošanas centriem un vietējām bibliotēkām, kas palīdz iedzīvotājiem kārtot arī naudas lietas. Situāciju pēta reģionālie laikraksti – "Staburags", "Dzirkstele", "Brīvā Daugava", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un “Ziemeļlatvija”.

Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) tīkla izveide Latvijā sākta 2015. gadā sadarbībā ar pašvaldībām un Latvijas Pašvaldību savienību. Patlaban šādi centri darbojas 35 pašvaldībās, kopā 229 vietās. Apkalpošanas centri veidoti kā vietas, kur iedzīvotāji var vienkopus pieteikt atsevišķus pieprasītākos valsts un pašvaldības pakalpojumus. Tomēr dzīve ir paplašinājusi VPVKAC lomu un daļa iedzīvotāju tajos vēršas, lai saņemtu atbalstu arī rēķinu samaksā, konta izdrukas iegūšanā un citās naudas lietās.

“Nelielam klientu lokam, kuri izmanto internetbanku, regulāri palīdzam veikt rēķinu apmaksu,” teic Smiltenes novada VPVKAC vadītāja Evija Valaine. Palīdzība tiek sniegta arī jaunas kartes pieteikšanā vai aktivizēšanā, ja iepriekšējā ir nozaudēta vai nobloķēta, izmantojot publisko datoru, kurā klients pats autentificējas.

“Nekustamā īpašuma nodokļa apmaksāšanas lietas, apbedīšanas pabalstu lietas, valsts nodevas. Printējam rēķinus, tad ar tiem cilvēki dodas uz pastu, kas mums Viesītē vēl ir tepat – pagasta pārvaldes ēkā – un maksā tur,” par centra sniegto palīdzību iedzīvotājiem stāsta Viesītes VPVKAC klientu apkalpošanas speciāliste Inese Ponomarenko. “Ja domājam, ka digitālajā vidē ar naudas lietām neprot darboties tikai pensionāri, nelabvēlīgo ģimeņu pārstāvji vai mazizglītotie, tad teikšu, ka tā nav taisnība. Mums šajos jautājumos lūdz palīdzību arī trīsdesmitgadnieki. 

Lauciniekam problēmas var sagādāt arī fakts, ka beigusies kodu kalkulatora baterija. 

Cilvēks domā, ka palīdzēsim to nomainīt, bet reāli viņam jādodas uz savu banku, un tas process var aizņemt pat divas nedēļas. Tā ka būtu jauki, ja Viesītē būtu sava bankas filiāle. Nevajag jau visu nedēļu, bet, piemēram, divas dienas nedēļā.”

Līdzīgu pakalpojumu klāstu saņem iedzīvotāji arī citos centros. Alūksnes novada Mālupes pagasta VPVKAC vadītāja Daiga Babule sarēķinājusi, ka centrā ar lūgumu palīdzēt norēķināties internetbankā un izdrukāt bankas konta pārskatu iegriežas vidēji desmit cilvēki mēnesī: “Tie pārsvarā ir vecākās paaudzes iedzīvotāji, kuriem mājās nav datora vai kuriem ir grūtības izprast nepieciešamo, kā arī maznodrošinātie, kuriem vajadzīgas bankas konta izrakstu izdrukas iesniegšanai Sociālo lietu pārvaldē.”

Arī bibliotēkas kalpo kā ceļvedis digitālo banku pakalpojumu labirintos. Piemēram, Jēkabpils novada Galvenajā bibliotēkā pēc padoma un atbalsta naudas lietu kārtošanā pērn vērsušies kopumā 574 apmeklētāji. Kopš komunālos rēķinus vairs nevar samaksāt bankomātā, palīdzības meklētāju loks bibliotēkā esot paplašinājies. Bibliotēkas pārstāve Lilija Kirilova: “Bieži šie ļaudis gatavi mums uzticēt pat savus “Smart ID” vai kodu kalkulatoru datus, lai tikai palīdzam samaksāt. To nedarām, jo tas nav likumīgi. Bet nāk arī maznodrošinātie, kuriem, lai iegūtu pabalstus, jāiesniedz bankas kontu izraksts sociālajam dienestam. Es pat zinu gadījumus, kad pensionārs lūdz, lai bibliotekārs samaksā viņa rēķinus elektroniski no sava konta, tā atvieglojot iešanu uz samaksas vietām, bet pats atdod šādi aizdoto skaidrā naudā.” 

Par savu pieredzi darbā ar naudas lietām stāsta arī Ābeļu pagasta bibliotēkas vadītāja Ineta Survillo: “Pieņemam nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus – gan ar skaidru naudu, gan ar bankas karti. Bet lielākā daļa apmeklētāju vēlas maksāt skaidrā naudā. Tā nu es bibliotēkā esmu iestiepusi agrākā novada pašvaldības seifu, kur glabāt skaidru naudu. Protams, ir ierīkota signalizācija. Ir jau arī citi maksājumi, ko pieņemam. 

Trakākais gadījums, ko atceros, – kāda kundze gados samaksāja 5000 eiro skaidrā naudā 50 eiro banknotēs par zemes gabala izpirkšanu. Skaidro naudu vedu iemaksāt kasē Jēkabpilī…”

Valkas novadā ir tikai viens bankomāts, kurā naudu var gan izņemt, gan iemaksāt, un tikai viens izmaksas bankomāts. Iemaksas/izmaksas naudas aparāts atrodas zem viena jumta ar VPVKAC. Iedzīvotāji joprojām mēdzot nākt uz centru, cerot saņemt bankas pakalpojumus, jo te kādreiz atradās SEB bankas filiāle. Centra darbiniekiem nereti nākas palīdzēt klientiem pie bankomāta – gan izņemt, gan iemaksāt naudu. Tā ir VPVKAC darbinieku brīvprātīga rīcība – vēlme palīdzēt saviem iedzīvotājiem. Valkas iemaksas/izmaksas bankomātam ir pamatīga noslodze, to izmanto daudzi uzņēmēji naudas iemaksai, jo citu iespēju pilsētā nav. Nereti rodas arī tehniskas ķibeles – bankomāts “negrib” izdot naudu, nedarbojas vai pat “apēd” karti. Šādos gadījumos VPVKAC darbinieki paši sazinās ar bankomāta apkalpojošo personālu.

Lai arī VPVKAC un bibliotēkās tiek piedāvāta iespēja izmantot publiski pieejamus datorus ar interneta pieslēgumu, kā arī novados tiek organizēts atbalsts iedzīvotājiem digitālo prasmju apguvē, ne visi ir vienlīdz gatavi pilnībā pāriet uz digitāliem risinājumiem. Kamēr daļa iedzīvotāju ir apguvusi “Smart ID” aplikāciju un vairs neprasa palīdzību, citi vēl nav apguvuši pat kodu kalkulatora lietošanu. Jēkabpils Galvenās bibliotēkas pārstāve Kirilova secina: “Cilvēkiem tagad liek apgūt un darboties nākamajā līmenī – ar e-parakstu, bet kā viņam iemācīties to, ja nav apgūtas pat minētās metodes? Ko nu pensionāri! Pie mums uz bibliotēku nākuši arī iestāžu darbinieki, lai iemācām rīkoties ar e-parakstu. Tā ka, manuprāt, daļa sabiedrības dzīvo vienā pasaulē, bet daļa – citā, un valsts un bankas – vēl citā. Un vai ir pareizi, ja bibliotēkas vai VPVKAC pilda funkcijas, kas, manuprāt, būtu jāuzņemas komercbankām?”

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Aptauja

Bez skaidras naudas neiztikt

Pilsētniekiem nav problēmu ar skaidras naudas izņemšanu vai iemaksu bankomātos, bet laukos paveras pavisam cita aina. Reģionālie laikraksti aptaujā novadu iedzīvotājus.

Kaija Eglīte, veikala vadītāja Smiltenes novada Mēru ciemā: “Varbūt pilsētā ir citādi, bet laukos cilvēki nevar iztikt bez skaidras naudas. Ikdienā ir jāmaksā par dažādiem gadījuma darbiem, piemēram, zemes apstrādes vai zāles pļaušanas pakalpojumiem. Tāpat cilvēki gādā malku no kaimiņa vai iegādājas kaut ko no vietējiem zemniekiem.”

Vilhelmīna Parce, Smiltenes novada Trapenē: “Pēc skaidras naudas uz Gaujienu aizbraucu vienu vai divas reizes mēnesī. Sava transporta man nav, tādēļ lūdzu mani aizvest dēlam. Nereti uzticu arī viņam izņemt man naudu. Ikdienā, iepērkoties veikalā, pārsvarā maksāju ar skaidru naudu, bet reizēm izmantoju arī bankas karti. Protams, gribētos, lai arī Trapenē ir bankomāts un nekur nav jābrauc, bet neticu, ka tāds te būs.”

Dzintra Dubrovina, Alūksnē: “Bankomātu lietoju tikai vienu reizi mēnesī, izņemu pensiju, un viss. Vairāk man tas nav nepieciešams, tomēr domāju, ka ērtības labad būtu jauki, ja Alūksnē būtu vairāk tieši “Swedbank” bankomātu, lai kaut viens no tiem būtu pieejams arī pilsētas centrā. Kad kādreiz ievajagas bankas pakalpojumus klātienē, jābrauc uz Gulbeni, šeit nav pieejama tās filiāle.”

Vija, Alūksnes novada Veclaicenē: “Lai izņemtu skaidru naudu, man jādodas uz tuvāko bankomātu, kas ir Alūksnē. To parasti daru reizi mēnesī. Izrēķinu, cik naudas būs nepieciešams dažādiem maksājumiem, kurus veicu internetbankā, un pārējo izņemu vai palūdzu to izdarīt bērniem, ja viņi brauc uz pilsētu.”

Guntis, Gulbenē: “Gulbenē “Citadeles” vairs nav. Tuvākā ir Valmierā, un ir jāpiesakās, pirms brauc uz banku. Man negāja internetbanka un bija jābrauc uz Valmieru. Labi, ka autobuss uz Valmieru kursē. Protams, būtu labāk, ja banka būtu tepat uz vietas.”

Sandra Vilka, pārdevēja Jēkabpils novada Lonē: ”Savā darbā redzu, ka laukos cilvēkiem skaidra nauda ir svarīga un nepieciešama, lai samaksātu par to pašu dārza apstrādāšanu, malkas saskaldīšanu. Vēl jau arī pastāv problēmas ar internetu – reizēm tas Lonē uz laiku pazūd. Kā tad veikalā norēķināties ar karti? Mēs laukos cits citu pazīstam, un tad, kad interneta nav, vietējais maizīti paņem arī parādā un samaksā vēlāk. Man pašai ir gadījies, ka veikalā Jēkabpilī terminālis nestrādā, un es aizeju bez pirkuma.”

Laima Indriķe, Bauskas novada Skaistkalnē: “Mums tuvākā pilsēta ir Birži Lietuvā, turp braucam iepirkties un izņemam skaidro naudu, jo ceļš ir īsāks un labāks. Otra tuvākā vieta ir Vecumnieki. Uz Bausku braucam reti, ja vien neuzrodas kādas speciālas vajadzības.”

MAF 2025

Foto: #sif_maf2025

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Brīvā Daugava", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un “Ziemeļlatvija”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.