Anda Lipska: Ja mēs tā riktīgi ķertos klāt dziedāšanai, tad vai ikvienā jomā varētu pat pasaules revolūciju uztaisīt

Šonedēļ Daugavpilī ar virkni pasākumu tiek godināti Latgales Dziesmu svētki, iezīmējot Latgales kopdziedāšanas svētku tradīcijas simtgadi un 85 gadus kopš pēdējiem pirmskara Latgales Dziesmu svētkiem 1940. gadā, kā arī 35 gadus kopš Latgales Dziesmu svētku atjaunošanas.

Svētku kulminācija notiks svētdien, 1. jūnijā, Daugavpils Stropu atjaunotajā estrādē, kur lielkoncertā "Dod man spēku!" 100 koru, desmit deju kolektīvu, 14 pūtēju orķestru un 16 akordeonistu kolektīvu izpildījumā skanēs skaistākā latviešu un latgaliešu komponistu mūzika.

Pirms dažām nedēļām, 17. maijā, Rēzeknē, atzīmējot Pirmo Latgales jaunatnes dziesmu svētku simtgadi, dziesmu svētki Latgalē jau tika iedziedāti ar lielkoncertu "Vai izstāstīt varu, vai nodziedāt to…". Tāpēc sarunai par svētkiem un dziedāšanas spēku Latgalē "Latvijas Avīze" uzrunāja Rēzeknes sieviešu kora "Medicus" diriģenti, XXIII Vispārējo latviešu dziesmu svētku virsdiriģenti, Latgales novada svētku un koru kopkoncertu virsdiriģenti, Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas pedagoģi Andu Lipsku.

Latgales dziedātājiem 2025. gada vasara dziesmu svētku noskaņās gan ļoti piepildīta…

A. Lipska: Nupat Latgales Dziesmu svētku simtgadi izdziedājām Rēzeknē, tur piedalījās Rēzeknes skolu, kā arī Kultūras un tūrisma centra piecpadsmit kori un seši deju kolektīvi, kā arī pūšamo instrumentu orķestris "Rēzekne". Tagad svētki notiek Daugavpilī un daudzi jaunieši, protams, ir saistīti ar Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.

Pagājušajā gadā Andas Lipskas jubilejas koncertuzvedums "DZIED(in)NĀŠANA" ieguva Kormūzikas balvu kategorijā "Kormūzikas koncerts, uzvedums, notikums ārpus Rīgas". Vai tiešām dziesma var dziedināt?

Noteikti! To esmu pati piedzīvojusi, dziesmā var patverties, dziesma ceļ. Tā ir pilnīgi cita garīgā pasaule, tie, kas dzied un nodarbojas ar mūziku labi zina, kāpēc viņi to dara.

Tagad Latgales Dziesmu svētkos izdziedāsiet "Dod man spēku". Kam šobrīd spēks ir vajadzīgs?

Spēks un garīgais prāts, gudrība vajadzīga mums visiem – gan diriģentiem, gan dziedātājiem, gan Latvijas valdībai. 

Šis nav vienkāršs laiks, nepieciešama skaidra sava mērķa apzināšanās un vērtību sistēmas pārskatīšana.

Dziedot latgalieši, visu novadu koristi, dos spēku arī citiem…

Latgalē spēku dod garīgais pamats, mums spēku dod arī ticība, kura balsta un dod cerību pat bezcerīgās situācijās.

Rēzeknē Latgales Dziesmu svētku simtgades lielkoncerts jau izskanējis, kādēļ tagad vēlreiz – Daugavpilī?

Rēzeknē nebūtu tik liela kapacitāte, turklāt Daugavpilī notika 1940. gada Dziesmu svētki, kuri bija īpaši vērienīgi, esmu lasījusi, cik bijis fantastiski. Tie taču bijuši simti, kuri rūpējās par organizāciju, un tūkstoši dziedājuši. Stropu estrādē ir pavisam citi mērogi, tā jau 1939. gadā tika īpaši būvēta lieliem svētkiem. Toreiz, pirms 85 gadiem, Latgales Dziesmu svētkos piedalījušies ap astoņiem tūkstošiem dziedātāju, turklāt ne tikai no Daugavpils un tuvējiem kaimiņu apgabaliem, daudz dziedātāju bijis no Rīgas, sabraukuši no Ļaudonas, Gulbenes, Cesvaines, Jaungulbenes, Jaunlaicenes, Kokneses, Siguldas un citām Latvijas pusēm. Dziedātāji atbraukuši no Dobeles un 106 cilvēku sastāvā dziedājis pat laikam vistālāk braukušais – Liepājas koris! Tāpat klausītāju ziņā šie svētki kļuva par izcilāko reģionālo sarīkojumu – tos noklausījušies vairāk nekā 50 tūkstoši, kuri Daugavpilī bija sabraukuši no visas Latvijas. Toreiz divus korus atveda arī diriģents Haralds Mednis, bet koncerta programmu veidoja diriģents Teodors Reiters.

Toreiz svētkos dziedāja arī daudzi baznīcu draudžu kori, šoreiz tādu ir mazāk, tiesa, baznīcās kori dzied vēl joprojām.

Tie bija pirmskara brīvās Latvijas pēdējie Dziesmu svētki…

Un tie ir jāpiemin. Esmu lasījusi liecinieku atmiņas, ka toreiz Daugavpils Dziesmu svētki izcēlušies ar ļoti lielu, vārdos pat neaprakstāmu aizrautību, dziedātāji bijuši īpaši dedzīgi. Droši vien ne viens vien jutis, ka nebūs labi… Varbūt toreizējie svētki nav saucami par skumjiem, bet tie notika laikmeta griežos, un Dziesmu svētkiem Latgalē vēlāk daudzus gadu desmitus tautas garīgā spēka uzturēšanā bija milzīga, nepārvērtējama nozīme.

Vai koristi Latgalē atšķiras no citu novadu dziedātājiem?

Dziļi pazīstu vien latgaliešus, citus esmu sastapusi kopmēģinājumos. Nav jau gan tā, ka Latgale kā īpaši atšķirtos no pārējās Latvijas, jo esam bagāti – ikviens novads atšķiras no pārējiem. Vienā dziedātāji ir ārkārtīgi silti, dziedāt griboši, kādā citā varbūt drusku vēsāki, bet ambiciozāki. Katrā novadā noskaņojums ir citāds. 

Latgalē, protams, cilvēki ir ļoti sirsnīgi, tādi, uz kuriem var paļauties un kuriem uzticēties. 

Ikreiz, atbraucot mājās no lielajiem kopmēģinājumiem, esmu tik laimīga atgriezties pie saviem koriem, jo esam saauguši dvēseliski, tiesa, varbūt arī mūsu ambīcijas nav tik lielas.

Pēc 2023. gada Vispārējiem dziesmu svētkiem ik pa laikam atsākas runas, cik ilgi tradīcija spēs pastāvēt…

Dziedāt gribētāju ir kļuvis mazāk. Lai tradīciju turpinātu, būtu nepieciešami viedi vadītāji, gudri Izglītības ministrijas darbinieki un ministrs. Dziedāšana jau nav vien dziesmu skandēšana, tā vispusīgi attīsta cilvēku – jo vairāk dziedāsim, jo vairāk mūsu tautā radīsies spējīgāki, gudrāki fiziķi un matemātiķi. Mūzikai būtu jāatgriežas skolu programmās līdz pat pēdējai klasei. Ja mēs tā riktīgi ķertos klāt dziedāšanai, tad vai ikvienā jomā varētu pat pasaules revolūciju uztaisīt, un ieguvēja būtu visa valsts.

Protams, novērojam arī to, ka arvien mazāk dzied, jo mazāk to grib darīt – vairāk kļuvis to, kuri vēlas būt vienatnē un vērties telefonā, nevis būt kopā, būt vienam ar otru. Strādāju gan ar bērnu kori, gan jauniešiem – tā diemžēl tiešām ir. Tiesa, skaitliski mani kori gan nav sarukuši, mazumā nav gājuši arī citi Rēzeknes kori, kā pirms 20 gadiem bija 30 līdz 35 dziedātāji, tā arī šodien tikpat, arī Rēzeknes jauktajā korī joprojām dzied ap 50 dalībnieku. Iespējams, tāpēc, ka daudzi dziedātāji nāk no vidējās paaudzes, kurai piemīt godaprāts un atbildības sajūta, viņi teic, kā gan varot nenākt, ja uz viņiem cer… 

Jaunatne gan nav tik pastāvīga, viņi vieglāk uzraksta, ka esot citi plāni un koncertā nebūšot. 

Tāda situācija neko labu par koru nākotni neliecina, jo koris ir komandas lieta, kur mehānismam riktīgi jādarbojas un svarīga katra skrūvīte. Bērniem un jauniešiem būtu jāsaprot, ka ikviens dalībnieks ir ļoti būtisks un kolektīvs, vienalga, cik daudzskaitlīgs, ar katru atkritēju vairs nebūs tāds, kāds bijis.

Varbūt Dziesmu svētku programmas ir pārāk sarežģītas un tas iespējamos dalībniekus attur?

Nedomāju, ka repertuārs noteiktu dziedātgribēšanu. Būtu gan jāmeklē zelta vidusceļš – profesionālajā ziņā noteikti vajadzīgi izaicinājumi virs vidējās varēšanas, bet vienlaikus jākopj arī demokrātiskā puse, kurai, tiesa, nepieciešama laba gaume. Grūtākās dziesmas koru ceļā sagādā īpašu gandarījumu, piemēram, pēdējiem Dziesmu svētkiem radītā komponista Jēkaba Jančevska "Koki" ar Ineses Zanderes vārdiem. Pirmoreiz skatoties, likās – neizdziedami, ar to netikt galā nekad! Bet tas bija izaicinājums, zinu daudzus korus, kas dziesmai ķērās klāt ar azartu un apņēmās, ka to varēs izdarīt! Tā arī notika, un "Koki" Dziesmu svētkos noskanēja tik skaisti, vienkārši brīnišķīgi! Komponistam noteikti bijis redzējums, kā šī dziesma skanēs tieši Mežaparka estrādē.

Savukārt par tiem, kas, ar roku atmetot, saka – neiešot, jo esot par grūtu… Nedomāju, ka tas varētu būt īstais iemesls, lai atstātu kori. Drīzāk varbūt nepatīk kolektīvs vai diriģenta darbības stils, visādi var gadīties, bet kori dzīvos, ja būs gudrs vadītājs, īsts līderis, kurš spēj iedvesmot kori, vest aiz sevis. Izaicinājumiem ir jābūt, protams, bet vienlaikus jādomā arī par mazajiem koriem, lai viņi, nezaudējot pašcieņu, varētu dziesmas nodziedāt.

Kura no Latgales Dziesmu svētku simtgades dziesmām jums pašai īpaši tuva?

Ļoti daudz jau paši esam dziedājuši, un man ļoti patīk Ilonas Rupaines "Tolka", tur tautas manierē skan gan reps, gan kori. Tā liekas kā riktīga spēka dziesma, kuru tāpat kā vēl citas dziedāsim latgaliski, dziedāsim tā, kā tās skan tikai Latgalē.

"Latgales Dziesmu svētki Daugavpilī 2025"

Izstādes: Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā Latgales Dziesmu svētkiem veltītā izstāde "Dziesma vieno!" (no DNMM krājuma); Vienības nama Tradīciju mājā izstāde "Cauri symtgadei rokstus rokstūt...".

Koncerti:

• sestdien, 31. maijā, plkst. 18 – Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskolā "Saules skola": plkst. 15 – Latgales tautas tērpu skate; plkst. 18 – latgaliešu skatuvisko tautas deju un mūzikas koncerts. Piedalīsies latviešu skatuvisko tautas deju kolektīvi un svētku orķestris Ata Auzāna vadībā;

• svētdien, 1. jūnijā, plkst. 17 – Daugavpils Stropu estrādē – Latgales Dziesmu svētku lielkoncerts "Dod man spēku!". Piedalīsies solisti – Ilona Bagele, Andris Baltacis, Laura Doropoļska, Mārtiņš Eliass, Anna Guba, Aleksandrs Maijers, Aigars Runčis, Dainis Skutelis, Aleksandra Špicberga, Līga Znutiņa, kori, deju kopas, pūtēju orķestri un akordeonistu kolektīvi.

Latgales Dziesmu svētku vēstures lappuses

• 1940. gada 16. jūnijā svētkos piedalījās 202 jauktie kori ar 9338 dziedātājiem, 26 vīru kori ar 1190 dziedātājiem, 29 pūtēju orķestri ar 460 mūziķiem.
• Lielākais dziedātāju skaits nāca no četriem Latgales apriņķiem (115 jauktie kori ar 6130 dziedātājiem, 11 vīru kori ar 429 dziedātājiem, 23 orķestri ar 370 mūziķiem).
• Latgalē visvairāk koru bija aizsargu organizācijai – 61 ar 1923 dziedātājiem; tam sekoja 16 skolu kori ar 1647 dziedātājiem, 25 Romas katoļu draudžu un Latvijas Katoļu jaunatnes biedrības kori ar 988 dziedātājiem u. c.
• Latgalē lielākais jauktais koris bija Daugavpils 2. Valsts ģimnāzijā – 213 dziedātāju, mazākais – Rundēnu aizsargu nodaļai – 13.

Avots: Latgales Dziesmu svētki skaitļos//"Daugavas Vēstnesis" 1940. gada 16. jūnijs.