17.1 °C
Uz Latvijas Nacionālās operas skatuves atkal atgriezusies baroka opera – 2025. gada 23. maijā notika Georga Frīdriha Hendeļa darba "Flavio, langobardu ķēniņš" jauniestudējuma otrā izrāde. Precīzāk, pilnīga novitāte tā ir Latvijā, jo uz Rīgu atvests Baireitas Baroka festivālam sagatavotais 2023. gada uzvedums.
Taču jebkurā gadījumā – Hendeļa "Alčīna" Latvijas Nacionālajā operā tika iestudēta 1998. gadā, bet "Akīds un Galateja" – 2005. gadā, un tas bija tieši tik sen, lai par to nebūtu nekādu personisku atmiņu. Kopš tā laika diriģentam Andrim Veismanim pievienojusies pavisam cita senās mūzikas interpretu paaudze, un to arī uztvēru kā centrālo iestudējuma mērķi – dot viņiem iespēju realizēt savu radošo potenciālu baroka operas mākslā. Tas arī paturams prātā, mēģinot atbildēt uz jautājumu, kādēļ "Flavio, langobardu ķēniņš" tiešākās asociācijas raisīja ar 2018. gada uzvedumu Igora Stravinska operai "Izvirtības hronika" (oriģinālā "The Rake’s Progress", komponista dzimtajā valodā – "Похождения повесы", bet Viljama Hogārta grafikās redzamā satīra attiecināma tieši uz Hendeļa laika Londonu).
Pirmais aspekts, kādēļ operas "Flavio, langobardu ķēniņš" muzikālā daļa saucama par izdevušos – Andra Veismaņa vadītā orķestra spēle. Pieredzējušais baroka interprets te bija panācis skanējuma stilistisko skaidrību apvienojumā ar emocionālo afektu precizitāti; atbilstoši diriģenta pārliecībai vēlamo izgaismojumu guva gan noskaņu vitalitāte, gan lirisko apceru spektrs, un uzveduma mākslinieciskā vadītāja uzturētajā temporitmā iekļāvās veiksmīgs dialogs ar solistiem. Un te nu pirmo reizi jāpiemin, ka izrāde ar diviem lakoniskiem starpbrīžiem ilga veselas četras stundas – tas nozīmē arī to, ka baroka orķestra kamersastāvā katrs instrumentālists veicis monumentālu darbu. Senās mūzikas kompozicionālās specifikas dēļ tas pirmām kārtām attiecināms uz klavesīnisti Gertrudu Jerjomenko, taču nekādi nevar paiet garām arī citiem izcili talantīgiem mūziķiem – orķestra pirmajai vijolniecei Martai Spārniņai, čellistēm Elīzai Čašai un Ingai Ozolai, flautistēm Kristīnei Stumburei un Maijai Kļaviņai, igauņu teorbistam Kristo Keo.
Vēlreiz atgriežoties pie iestudējuma nozīmīgākās vērtības – tā bija iespēja dzirdēt pilnmetrāžas baroka operā Latvijas solistus, kuri divu iepriekšminēto Hendeļa opusu uzvedumu laikā vēl bija bērni, bet tagad jau viņi ir uzkrājuši nopietnāku pieredzi dažādu laikmetu mūzikā. Tādēļ arī vokālo lomu iedzīvinājums izklausījās tik stabils, trešajā cēlienā joprojām saglabājot dziedājuma tīrību un viengabalainību – un jācer, ka nākotnē tam pievienosies arī krāšņāks tembrālais piesātinājums un apjomīgāks dinamisko gradāciju izvērsums. Katrā ziņā bija patiess prieks dzirdēt tenoru Mārtiņu Zvīguli Ugones lomā un iepazīt baritonu Daniilu Pogorilesu Lotario lomā, un arī Anna Amanda Stolere kā Teodata un Ilze Grēvele-Skaraine kā Vitidže paveica ļoti daudz sev piešķirto tēlu muzikālajā atklāsmē. Tomēr par spožāko izrādes zvaigzni, vismaz latviešu solistu vidū, kļuva Katrīna Paula Felsberga – viņai Emīlijas lomā arī bija atvēlēta liela daļa no operas skaņuraksta tematiskā materiāla, no izteiksmīgākajām un attiecīgi arī sarežģītākajām ārijām, un līdztekus dziedātājas soprāna balss pievilcībai viņas karjera liecina arī par vokālās tehnikas pilnveidošanu. Bez šaubām, izslavētie viesmākslinieki neatpalika – par "unikālās mecosoprāna balss īpašnieku" nosauktais Makss Emanuels Cenčičs (viņš arī iestudējuma režisors) Gvido lomā pilnā mērā attaisnoja savu reputāciju, un tas pats sakāms arī par Remī Bresa-Feijē kontrtenora balss plūdumu un virtuozitāti Flavio lomā.
Viss pārējais vēstīja par virkni problēmu. Daļa no tām nāk no paša Hendeļa un viņa līdzgaitnieku laikmeta, kad operas "Flavio, langobardu ķēniņš" libretu atbilstoši visām tā laika nostādnēm sarakstīja Nikola Frančesko Haims, daļa – no mūsdienām, no režisora un viņa domubiedru snieguma, kur savukārt jāpiemin scenogrāfs Helmūts Štirmers, kostīmu māksliniece Korina Gremoštjanu un gaismu mākslinieks Romēns de Lagards. Šie trīs cilvēki, starp citu, savu darbu bija paveikuši pietiekami profesionāli – gan gaismu partitūras, gan barokālo kostīmu, gan arī tā paša perioda arhitektūru atainojošās mobilās konstrukcijas ziņā (cita lieta, ka arī šis tehniski veiklais un vizuāli trāpīgais paņēmiens triju cēlienu laikā neizbēgami atkārtojas). Tomēr ar to vien ir par maz. Saucot lietas īstajos vārdos – "Flavio, langobardu ķēniņš" ne tuvu nav spilgtākais Hendeļa darbs, baroka libreti savā būtībā ir absurdi, kur arī šajā gadījumā operas apmeklētājam galīgi nav vērts meklēt kādus loģiskus pieturas punktus vai emocionālu piesaisti, un arī operas režisors to nemaz necentās darīt. Bet tas gan būtu tieši viņa pienākums – atrast kādu interpretāciju, radīt savu vēstījumu un stilistisko pasauli. Diemžēl tā vietā Makss Emanuels Cenčičs uz skatuves uzlika statiskus cilvēkus, kas labi dzied (un tieši šis princips savulaik noveda līdz baroka operas krīzei, kur izrāde pārvērtās par "koncertu kostīmos"), un mūsdienu režisora pienesums nebija nekas daudz vairāk par viendimensionālām karikatūrām, kuras pat nekļuva īsti vulgāras – vienīgi monotonas. Seksa imitācija – bija. Iepēršanas simulācija – bija. Kailskatu imitācija – bija. Taču iztrūka tieši kailuma, uzdrošināšanās, asprātības.
Jāteic, ka Margo Zālītes iestudētā Stravinska "Izvirtības hronika", kuras inscenējumu neviens nemēģināja saukt par šedevru, tomēr atstāja daudz interesantāku un nopietnāku iespaidu. Un, ņemot vērā arī to, cik Latvijas Nacionālajai operai vispār ir iedalīti resursi (salīdzinājumā ar Tallinu un Viļņu – nožēlojami maz), nākotnē šos līdzekļus būtu noderīgāk veltīt nevis ceturtajam Hendeļa operas iestudējumam, bet gan pirmajam Žana Batista Lulli, Alesandro Skarlati, Klaudio Monteverdi operu uzvedumam, nevis ārzemju radošās komandas apšaubāmo sasniegumu pārlikumam uz Latvijas skatuves, bet gan latviešu režisoru skatījumam uz senāku un jaunāku operas mākslu.
Aptauja
Kā jūs visbiežāk taupāt naudu ikdienā?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
