Divi krēsli, divas algas: parlamentārie sekretāri mērķē arī uz pašvaldībām

Šīs būs pirmās pašvaldību vēlēšanas, kurās par deputātiem pilsētu un novadu domēs ir atļauts balotēties ministriju parlamentārajiem sekretāriem, ja vien viņi nav Saeimas deputāti. Visticamāk, ka vēlētāji to nav pamanījuši, taču šāda iespēja pavērusies, jo aizvadītā gada rudenī straujā tempā pieņemti grozījumi likumā par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā.

Māra Libeka.

Foto: Valdis Semjonovs / Latvijas Mediji

Tagad parlamentārajiem sekretāriem būs atļauts vienlaikus sēdēt uz diviem krēsliem – arī domes deputāta sēdeklī – un saņemt divas algas. Šo iespēju vēlas izmantot puse no ministriju otrām augstākajām amatpersonām. Ja par deputāti tiks ievēlēta, piemēram, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Dambīte-Damberga, kura balotējas "Jaunās Vienotības" sadarbības partijas "Kuldīgas novadam" sarakstā (deputāta kandidātam attiecīgajā pašvaldībā ir jābūt deklarētam vismaz pēdējos desmit mēnešus vai arī jābūt tur nekustamajam īpašumam), tad viņai no Rīgas būs jādodas uz domes un komitejas sēdēm šajā Kurzemes pilsētā. Savukārt, ja par deputātu ievēlēs Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru Jāni Upenieku ("JV"), tad viņš šādā pašā uzdevumā brauks uz Valmieras pašvaldību. Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa ("JV") ievēlēšanas gadījumā pārstāvēs Ogres novada pašvaldību, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis (ZZS) – Jelgavas novadu, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs ir pirmais saraksta numurs Ādažu novadā. Tā ir tikai daļa no personu saraksta, kas pretendē uz diviem amatiem, bet tajā ir iekļauti visu koalīcijas partiju pārstāvji. 

Viņu alga par pilna laika darbu parlamentārā sekretāra amatā šogad ir 6804 eiro.

Ņemot vērā to, ko mums par valdības aktuālajiem darbiem stāsta premjerministre Evika Siliņa, parlamentārajiem sekretāriem vajadzētu strādāt vaiga sviedros, gan piedaloties parlamenta komisijas sēdēs, gan likumprojektu sagatavošanā un izskatīšanā, gan birokrātijas un valsts pārvaldes tēriņu mazināšanā, gan arī pildot citus ministru dotos uzdevumus. Par to, cik aktīvi un efektīvi viņi strādā, uzturot saikni ar Saeimu, nereti var pārliecināties parlamenta komisijas sēdēs, kur pārsvarā gan piedalās un runā valsts sekretāri un departamentu direktori, nevis parlamentārie sekretāri.

Tie, kuri balotējas ārpus Rīgas, veiksmes gadījumā savus ienākumus papildinās par pāris simtiem, bet tiem, kā, piemēram, Ārlietu ministrijas parlamentāram sekretāram Artjomam Uršuļskim ("JV") vai Tieslietu ministrijas parlamentārai sekretārei Laumai Paegļkalnai ("JV"), kuri cer iekļūt Rīgas domē, pozitīva rezultāta gadījumā ienākumi pārsniegs Valsts prezidenta un vēl četru valsts augstāko amatpersonu atalgojumu. 

Rīgas domes deputāta alga ir 2103 eiro mēnesī, tātad kopā ar parlamentārā sekretāra algu tie būtu 8907 eiro mēnesī, kamēr Valsts prezidentam un Ministru prezidentei – 8659 eiro. 

Arī parlamentārais sekretārs, kurš nokļūs valstspilsētas deputāta krēslā, varēs tikt pie pamatīga finansiālā labuma, jo deputāta alga atkarībā no iedzīvotāju skaita svārstās no 1856 eiro līdz 1979 eiro.

Parlamentāriem sekretāriem par šo lielisko iespēju piepildīt savu naudas maku ir jāpateicas Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājam Oļegam Burovam, kurš, nebūdams ne pie vienas Saeimas frakcijas, cītīgi atbalsta koalīciju un tiek uzskatīts par meistaru apvienot, savienot un sastiķēt visu, ko vajag. Tieši viņš paša vadītajai komisijai nemanāmi iebīdīja labojumus likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. Un ne jau bez "Jaunās Vienotības" ziņas. Ja jau Ministru prezidentes toreizējā parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa, kura pārstāvēja šo jautājumu komisijā, neiebilda pret to, tas apliecina, ka ir arī premjerministres Evikas Siliņas atbalsts.

"Stāsts ir par to, ka skatos ar savu pašvaldības pieredzi (man ir pieredze vislielākajā Latvijas pašvaldībā) un uzskatu, ka 

dažreiz mums, pašvaldības deputātiem un tiem, kas vispār strādā pašvaldībā, pietrūkst valstiskās domāšanas, un parlamentārie sekretāri var dot to saikni," 

tā Burovs pamatoja savas iniciatīvas nepieciešamību likumprojekta izskatīšanas laikā. Noklusēts tika tas, ka šāda likumdevēja pretimnākšana parlamentāriem sekretāriem dos arvien lielāku iespēju koncentrēt varu savas pārstāvētās partijas rokās un, nenoliedzami, ne mazums interešu konfliktus. Daudz kas ir atkarīgs no tā, kurā pašvaldības komitejā šī persona iebīdīsies. Piebildīšu, ka domes vēlētos amatus gan parlamentārie sekretāri nedrīkstēs ieņemt, jo likums to liedz. Taču viņiem ir visas iespējas, piemēram, lobēt pašvaldības naudas bīdīšanu attiecīgās partijas interesējošos virzienos, dodot rīkojumus valsts sekretāram vai citām valsts pārvaldes amatpersonām, arī ministra pakļautībā esošās iestādes vadītājam.

Var būt, ka turpmāk arī ministri varētu būt pašvaldības deputāti? Ja jau otrā augstākā ministrijas amatpersona drīkst, tad kāpēc ne arī pirmā? Vai vēl kāda kombinācija, ko varētu sastiķēt, – ja parlamentārais sekretārs drīkst būt pašvaldības deputāts, tad kāpēc gan lai pašvaldības deputāts nevarētu sēdēt vienlaikus uz diviem krēsliem. Patlaban likums to liedz – ja ministrs tevi iekļauj savā komandā, deputāta mandāts ir jānoliek.