9.1 °C
Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 14 ballistiskajām raķetēm "Iskander-M/KN-23" un 250 "Shahed" tipa trieciendroniem un droniem imitatoriem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Ukraiņu karavīri notriekuši sešas raķetes un 128 dronus, bet vēl 117 droni pazuduši no radaru ekrāniem vai arī tie izsisti no ierindas ar elektroniskā kara līdzekļiem bez negatīvām sekām uz zemes.
Trieciena galvenie virzieni bija Kijiva, bet ar raķetēm uzbrukts arī Dņipropetrovskas, Odesas un Zaporižjas apgabaliem.
Trieciena rezultātā cietuši Kijivas, Dņipropetrovskas, Odesas, Harkivas, Doneckas, un Zaporižjas apgabali, teikts Gaisa spēku paziņojumā.
Dronu atlūzas izraisījušas ugunsgrēkus trīs Kijivas rajonos - Solomjankas, Dņepras un Obolonas, pavēstīja galvaspilsētas administrācija.
Ievainoti 15 cilvēki.
Nodarīti postījumi dzīvojamām ēkām, tirdzniecības un izklaides centram, mācību iestādei un katlumājai, cietušas astoņas automašīnas.
Kijivas Solomjankas rajonā drona atlūzas trāpījušas dzīvoklī ēkas piektajā stāvā, izraisījies ugunsgrēks. Cietuši septiņi 35 līdz 63 gadus veci cilvēki.
Dņepras rajonā cietis laulāts pāris. Viņu dzīvoklī ietriekusies atlūza.
Obolonas rajonā trieciena rezultātā nodarīti postījumi deviņstāvu ēkas četriem stāviem. Pieci cietušie vērsušies pēc palīdzības.
Kijivai veikts uzbrukums ar vismaz 15 šahediem, vēsta ukraiņu mediji.
Sibiha: Krievu trieciens Kijivai ir atbilde uz starptautiskajiem miera centieniem
Aizvadītajā naktī notikušais masīvais Krievijas karaspēka raķešu un dronu trieciens Kijivai un citiem Ukrainas reģioniem ir Maskavas atbilde uz starptautiskajiem miera centieniem, sestdien pauda Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha.
"Kopš Stambulas sanāksmes ir pagājusi nedēļa, bet Krievija vēl nav nosūtījusi savu "miera memorandu"," platformā "X" pauda ministrs, atgādinot par šomēnes notikušo Ukrainas un Krievijas delegāciju tikšanos.
"Tā vietā Krievija sūta nāvējošus dronus un raķetes uz civiliedzīvotājiem," viņš piebilda.
"Tā ir Krievijas reakcija uz starptautiskajiem miera centieniem un skaidrs pierādījums tam, ka ir nepieciešams pastiprināt sankciju spiedienu uz Maskavu, lai paātrinātu miera procesu," aicināja Sibiha.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sestdien arī aicināja ASV un citus Ukrainas partnerus pastiprināt sankciju spiedienu uz Krieviju, lai panāktu pamieru.
"Ar katru šādu apšaudi pasaule pārliecinās, ka kara paildzināšanas iemesls ir Maskavā," platformā "Telegram" pauda prezidents.
"Tikai papildu sankcijas pret svarīgākajām Krievijas ekonomikas nozarēm piespiedīs Maskavu pārtraukt uguni," uzsvēra Zelenskis.
No krievu gūsta atgriezušies vēl 307 ukraiņi
No krievu gūsta ir atgriezušies vēl 307 Ukrainas aizstāvji, sestdien platformā "X" pavēstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
"Otrā diena apmaiņai formātā "1000 pret 1000", par ko mums izdevās vienoties Turcijā. Tikai šajās divās dienās vien jau ir atgriezušies 697 cilvēki. Rīt mēs sagaidām turpinājumu," pauda prezidents.
"Starp tiem, kas šodien ir atgriezušies, ir mūsu armijas, Valsts robežsardzes dienesta un Ukrainas Nacionālās gvardes karavīri," norādīja Zelenskis.
Jau ziņots, ka piektdien Stambulas vienošanās ietvaros par gūstekņu apmaiņu pēc formulas "1000 pret 1000" notika pirmā apmaiņa, un tās gaitā katra no pusēm otrai nodeva 390 cilvēkus - 270 karavīrus un 120 civilistus.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 979 830
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 979 830 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1130 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 10 852 tankus, 22 622 bruņutransportierus, 28 201 lielgabalu un mīnmetēju, 1395 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1169 zenītartilērijas iekārtas, 372 lidmašīnas, 336 helikopterus, 37 177 bezpilota lidaparātus, 3197 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 49 639 automobiļus un autocisternas, kā arī 3895 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Aptauja
Kādi ir Donalda Trampa mērķi attiecībā uz Krieviju un Ukrainu?
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
