15 °C
Interesantā kārtā starp Krievijas propagandas ierastajiem vēstījumiem, ka Latvijā "viss ir slikti" un būs "vēl sliktāk", maija beigās parādījies pulks arī tādu, kas attiecas uz sportu. Iemeslus var vien minēt, taču droši vien loma ir tam, ka šobrīd Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) kuluāros notiek debates par Krievijas hokeja izlases piedalīšanos vai nepiedalīšanos 2026. gada 6.–22. februāra Milānas un Kortīnas olimpiskajās spēlēs, kamēr Starptautiskā Ledus hokeja federācija (IIHF) Krievijas un Baltkrievijas hokeja izlašu diskvalifikāciju nākamā gada pasaules čempionātā jau pasludinājusi.
Irbes intervija
Lai arī Kremļa propagandisti apgalvo pretējo, Krievijai, kur vēl kopš PSRS laikiem sports un politika cieši saistīti, izslēgšana no starptautiskām sacensībām kopš 2022. gada bijis sāpīgs trieciens, bet tā vietā, lai aptvertu, ka tas viss dēļ agresijas Ukrainā, tiek vainota "rusofobija".
Iespējams, iepriekšminēto iemeslu dēļ krievu šovinistu dusmas līdz pat Krievijas Valsts domes līmenim izraisījusi Latvijas hokeja izlases vārtsargu trenera Artūra Irbes saruna ar somu laikraksta "Ilta-Sanomat" žurnālistu, kas minētā laikraksta vietnē publicēta 19. maijā un pēc tam Pasaules hokeja čempionāta kontekstā pārstāstīta arī citos Ziemeļeiropas medijos. Publikācijā "Krievijai jāsamaksā" leģendārais hokeja vārtsargs cita starpā atceras Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas cīņu atmodas laikā un dod vērtējumu Krievijas iebrukumam Ukrainā mūsdienās. Jautāts pēc viedokļa par agresorvalsts Krievijas tiesībām līdzdarboties starptautiskās sporta sacensībās, Irbe teic: "Šajā situācijā Krieviju pasaules čempionātam [hokejā] vai olimpiādei pat tuvumā nevar laist." Viņš arī piebilst, ka pašreizējā situācijā kā treneris neuzskata par iespējamu piedalīties nākamā gada olimpiskajās spēlēs, ja SOK tur atļaus dalību Krievijai: "Tas nav iespējams. Ceru, ka daudzi domā tāpat, jo pasaulē jābūt kārtībai. Mēs dzīvojam 21. gadsimtā, nevis viduslaikos."
Tā kā Krievijā Irbi viņa drosmīgo un atklāto izteikumu dēļ par "fašistu" un "rusofobu" lamā jau kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem un "Ilta-Sanomat" teiktajam bijusi plašāka rezonanse, saruna izrādījās kā uguns Maskavas pakulās. Sportista sacītais tika arī pēc vajadzības izgrozīts. Piemēram, apgalvojot, ka viņš sacījis, ka Krievija "dzīvo viduslaikos".
Deputāti nikni
Krievijas Valsts domes Kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājs, bijušas kalnu slēpotājs un kērlingists Dmitrijs Sviščevs bravūrīgi pasludināja, ka Irbes teiktais nevienu neinteresējot. Lai viņš labāk nodarbojoties ar "savu mazo un it kā lepno Latviju":
"Viņiem tur ir garlaicīgi, visi iedzīvotāji aizbēguši. Palikusi labi ja trešdaļa. Tad nu viņi aiz bezdarbības arī sāk izgudrot visādus stāstus, komentējot to, ko viņiem nevajadzētu komentēt."
Cita deputāte, agrākā daiļslidotāja Svetlana Žurova, spriežot Krievijas iedzīvotājiem ierastākā un saprotamākā loģikā, izteikusi šaubas, vai Irbe tiešām pateicis savas domas – pie tās "iekšējās situācijas", kas tagad valdot Latvijā, viņš citādi runāt nemaz neesot drīkstējis. "Tā ir daļa no vadītas informācijas kampaņas, ko īsteno rietumvalstis. Negatīvi, pret Krieviju vērsti izteikumi parādās ne jau gadījuma pēc – tie ir ieplānoti "iemetieni" ("vbrosi" – krievu val.), kas virzīti, lai radītu vajadzīgo fonu, pirms lēmumu pieņem sporta organizācijas. Mērķis ir pārliecināt starptautiskos funkcionārus, ka visa sporta pasaule it kā ir pret krievu piedalīšanos sacensībās," sacījusi Žurova, ignorējot jebkādas cēloņsakarības vai saistību ar Ukrainas karu. Galvenie jautājumi esot jāuzdod nevis Irbem, bet gan Eiropas Savienībai, kura pieļaujot tādu "nacionālismu" un pieverot acis pret "netaisnībām", kas jāpiedzīvo Krievijai.
Izgāžot žulti par "nenozīmīgajām" Irbes atbildēm somu žurnālistam, ziņu lapās Krievijā viņam ierastā garā pārmet gan nepateicību padomju valstij, kuras paspārnē viņš 1989. un 1990. gadā nonācis PSRS izlasē un divos pasaules čempionātos saņēmis zeltu, gan agrāko atzīšanos, ka ne Padomju Savienība, ne tās simboli viņam nekad nav bijuši mīļi. Bez šaubām, tāpat nav aizmirsts, ka abi Irbes vectēvi Otrā pasaules kara laikā karojuši latviešu leģionā, kā arī prieks par Latvijas hokeja izlases vēsturisko uzvaru pār Krievijas "zvaigznēm" ar 3:2 pasaules čempionātā Sanktpēterburgā 2000. gada 5. martā. Kaimiņzemē populārā vietne "Sport ekspres" tā arī raksta, ka pēc šīs uzvaras Irbi Krievijā daudzi sākuši ienīst. Ienīst acīmredzot arī bijušais latviešu vārtsarga sporta kolēģis, šobrīd jau Krievijas Valsts domes deputāts, starptautiskajām sankcijām pakļautais Vjačeslavs Fetisovs, kurš aģentūrai TASS paudis, ka Irbem pēc šī visa vajagot atdot PSRS laikos saņemtās medaļas. Kāpēc Irbe tā runājot, Fetisovam nav skaidrs:
"Visi spēlēja, visi saprata, priecājās, ka hokejs vieno. Kas pēkšņi notika? Iespējams, viņiem sāka naudas pietrūkt. Lai atbrauc [uz Krieviju], mēs viņus atbalstīsim, saārstēsim, iemācīsim, pateiksim priekšā."
"Nepateicīgais" Daugaviņš
Bet neba Artūrs Irbe vienīgais grēka gabals. "Sport ekspres" ievērojis "vēl vienu rusofobu" Latvijas hokeja komandā – Kasparu Daugaviņu! Latvijas izlases kapteinis arī ierindots pie "nepateicīgajiem", jo vēl pirms dažiem gadiem spēlējis Krievijas hokeja līgas (KHL) komandās, bet tagad kritiski izteicies par Krievijas dalību olimpiādē un pieļāvis boikotu no Latvijas puses, ja notiks pretējais.
Starp citu, bijušais Rīgas "Dinamo" spēlētājs un Krievijas izlases treneris Vladimirs Krikunovs savas valsts medijos sludina, ka Krievijas hokejistus olimpiādē ielaidīšot, jo to nokārtošot ASV prezidents Donalds Tramps, kurš tā vēloties: "Atgriezīs, pateicoties viņam. IIHF prezidents Liks Tardifs ir vienkārši "runājošā galva" – viņš neko neizlemj."
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".
