Dace Dovidena: Vai nākotnē Latvijā varēsim atļauties dzert kafiju?

Ik gadu Latvijas iedzīvotāji patērē aptuveni 22 000 tonnu kafijas, vienlaikus ekonomisti iezīmē inflāciju, ko lielā mērā dzen pārtika – īpaši kafijas cenu kāpuma dēļ.

Lai gan mēs neierindojamies starp lielākajiem kafijas cienītājiem pasaulē, kafija ir daļa no mūsu ikdienas. Līdz ar globālā kafijas tirgus svārstībām un iespaidīgā cenu pieauguma klimata pārmaiņu dēļ nākas uzdot jautājumu – vai nākotnē kafiju Latvijā varēsim atļauties?

Pasaules kafijas nozare šobrīd atrodas krustcelēs. Pieprasījums pēc kafijas aug, taču vienlaikus audzēšanas apstākļi kļūst sarežģītāki. Klimata pārmaiņas samazina kafijas ražas apjomus un ietekmē arī tās kvalitāti. Kafijas plantāciju ierīkošana, cenšoties pielāgoties pieprasījumam, bieži notiek neētiski, izcērtot tropu mežus. Turklāt kafija joprojām ir viena no visvairāk ar pesticīdiem apstrādātajām kultūrām pasaulē. Papildus vides riskiem kafijas industrija vēl arvien saskaras ar būtiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem: bērnu darbu, piespiedu darbu, nedrošiem, pat bīstamiem darba apstākļiem un nepietiekamu atlīdzību kafijas audzētājiem. Vienlaikus kafijas industrijas spēcīgākie spēlētāji arvien lielāku nozīmi piešķir ilgtspējai, to iezīmējot savos plānos un ieviešot darbībā.

Pārmaiņas kafijas nozarē lielā mērā pozitīvi ietekmējusi Eiropas Savienībā pieņemtā Mežu izciršanas regula (EUDR), kuras mērķis ir novērst ar atmežošanu un meža degradāciju saistītu produktu un preču importu ES vai eksportu no tās. No 2025. gada 30. decembra visiem produktiem, kas satur kafiju, būs jāatbilst šīs regulas prasībām, kas paredz izsekojamību un atbildīgu ieguves praksi. No 2027. gada būs nepieciešams arī sertifikāts, kas apliecina, ka ražošanā netiek izmantoti kaitīgi pesticīdi, tiek ievērotas cilvēktiesības, bērnu aizsardzības principi un nodrošināti atbilstoši dzīves apstākļi ražotājiem.

Jaunās prasības, kas ir vērstas uz ilgtspējīgu un atbildīgu uzņēmējdarbību, ietekmēs visu piegādes ķēdi un, visticamāk, arī cenu galapatērētājam. Kafijas ražošanā iesaistītajiem uzņēmumiem nāksies pārskatīt piegādātāju izvēli, audita prasības un pārskatāmības standartus. Tajā pašā laikā tiks nodrošināta kvalitatīvāka, ilgtspējīgāka un sociāli atbildīgāka produkcija, kā arī rūpes par mūsu visu vidi.

Kafijas pieejamība nākotnē būs cieši saistīta ar to, cik veiksmīgi visos kafijas industrijas ķēdes posmos tiks īstenotas ilgtspējas prasības.

Uzņēmumi, kas vēlas saglabāt konkurētspēju, tiek mudināti jau šodien īstenot pārmaiņas – samazināt vides slogu, nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu un veicināt godīgu tirdzniecību. SIA "Reitan Convenience Latvia" ("Narvesen" un "Caffeine") kopš 2022. gada piedāvā kafiju, kas gatavota tikai no ekoloģiski audzētām kafijas pupiņām, kas iegūtas Kolumbijā un Hondurasā ar videi draudzīgām metodēm, izmantojot bioloģisku mēslojumu. Ilgtspējīga kafija vairs netiek uzskatīta par nišas produktu, – tā kļūst par jauno normu.

Kafijas cenu Latvijā viennozīmīgi ietekmē arī akcīzes nodoklis. Eiropas līmenī kafija ar akcīzes nodokli ir aplikta tikai septiņās valstīs, tostarp Latvijā, kur par vienu kilogramu kafijas uzņēmējiem papildus jāmaksā 1,42 eiro. Turklāt produktu gala cenu būtiski ietekmē arī pievienotās vērtības nodoklis, kas Latvijā ir ievērojami augstāks nekā citās valstīs. Izvēle iepirkt ekoloģiski audzētu kafiju un sekot ilgtspējības standartiem, rūpējoties par vidi, nākotnē kafijas cenas varētu celt, taču likumdevēja atbalsts un palīdzība nozarei garantētu iespēju tās līdzsvarot.

Atbilde uz jautājumu "vai nākotnē kafiju varēsim atļauties?" ir sarežģīta. Kafijas cena nākotnē pieaugs, taču līdz ar to augs arī kafijas kvalitāte, piegādes ķēdes caurspīdīgums un sociālā vērtība.