Patlaban Varakļānos atrodas vairākas izglītības iestādes – Varakļānu vidusskola, Varakļānu Mūzikas un mākslas skola, Varakļānu pilsētas pirmsskolas izglītības iestāde “Sprīdītis”. Tiekos ar Varakļānu vidusskolas direktoru Juri Dalecki. Viņš absolvējis Daugavpils Pedagoģisko institūtu, šajā skolā strādā kopš 1996. gada. “Patlaban skolā mācās 278 skolēni, vidusskolas posma klasēs vajadzīgajam skolēnu skaitam jābūt sešdesmit, bet mums ir 46 skolēni... Varētu izveidot divas klases, taču vai valsts tās finansēs? Pastāv varbūtība, ka izcīnīsim pieejamības skolas statusu. Ko tas nozīmē? Līdz Madonai ir vairāk nekā piecdesmit kilometru, bērniem ceļā uz skolu būtu jāpavada daudz ilgāks laiks nekā patlaban, kamēr skolēni uz mūsu vidusskolu ceļā pavada apmēram pusstundu. Turklāt Madonas vidusskolai pašai ir daudz skolēnu, nebūs jau brīvu vietu...
Nav jau arī kur pārnakšņot – dienesta viesnīcā brīvo vietu skaits ierobežots. Līdz ar to rastos problēmas skolēnu vecākiem gan ar laika, gan finanšu patēriņu,” spriež direktors. Viņš arī akcentē, ka Varakļānu vidusskolā strādā talantīgi, pieredzes bagāti pedagogi – valsts pārbaudes darbos skolēnu rezultāti esot augstāki nekā vidēji Latvijā. Skolai ir divi logopēdi, savs sociālais pedagogs, nav psihologa, to “aizņemoties” no blakus novada. “Daudz palīdz pašvaldība, mums ir savs autoparks ar diviem lielajiem autobusiem, ar kuriem pārvadājam skolēnus uz deju skatēm, sporta sacensībām. Divos reisos izmantojam arī elektromobiļus, ir arī mazie autobusiņi, jo skolēni jāpārvadā vismaz četros virzienos. Savs ir savs, nelūdzam citu transportu – tā ir ekonomiski izdevīgāk,” pārliecināts Juris Daleckis.
Domās par Varakļānu pievienošanu Madonas novadam direktors nedaudz samulst: “Nez, ar kādiem ierakstiem un zīmogu izsniegsim vidusskolēniem atestātus? Pēc pašvaldību vēlēšanām mēs juridiski jau būsim pie Madonas novada, taču beigšanas dokumentu izsniegs jūlijā... Ko tad atestātos norādīs – Varakļānu vai Madonas novadu?”
Meditējot bišu namiņā vai relaksējoties kublā...
Atceļā uz Rīgu piestājam Varakļānos, Zaļajā ielā – vietā, kur aktīvi darbojas ģimenes uzņēmums SIA "BROVAR" jeb stipro alkoholisko dzērienu ražotne "VARA KLĀNU". Sētā mūs sagaida paša brūvera sieva un uzņēmuma dzinējspēks – Agnese. Uzreiz pamanu, ka mājas iekšpagalms ir glīti sakopts – plaukst un zied dažādas puķes, salmu ligzdās saulē gozējas jau krietni pastiepušies zaļie rabarberu ceri. Pie ēkas sienas piestiprinātajā plāksnītē izlasu, ka šis uzņēmums 2023. gadā atzīts par sakoptāko ražošanas uzņēmumu Varakļānu novadā. Agnese paskaidro, ka ģimene uzņēmējdarbības zinības guvusi Madonas biznesa inkubatorā, SIA izveidojuši ar saviem līdzekļiem un ar LIAA palīdzību attīstījušies, spējot piedāvāt kvalitatīvu produktu un degustāciju pasākumus.
Biznesu sākuši pirms pieciem gadiem, un tajā laikā degustāciju ekskursiju apmeklētājiem piedāvāja arī bišu mājas apmeklējumu. Neliels bišu namiņš ar četriem stropiem, kurā atrodas divas koka lāvas, uz kurām var gulēt un sajust bišu siltumu un vibrācijas. Tajās guļot, var atpūsties un baudīt bišu zumēšanu un medus smaržu gaisā. Tādā veidā iespējams stiprināt imunitāti, mazināt stresu, uzlabot miega kvalitāti un baudīt meditāciju. Lai attīstītu uzņēmumu, jādomā par pakalpojumu dažādību. SIA "BROVAR" papildus degustācijām uzņem viesus arī brīvdienu mājā "KLĀNU MĀJA", kur viesi var pārnakšņot namā upes krastā un izbaudīt SPA, sēžot kublā pie pašas upītes. Protams, pamatnodarbošanās fokusēta uz stipro alkoholisko dzērienu ražošanu un degustāciju. Tie ir augstas kvalitātes, gatavoti no pašu mājās ievāktiem augļiem un ogām.
Ieaicināti uzņēmuma reprezentācijas telpā, ātri uzmetot skatienu pudeļu etiķetēm, iesaucos: "Vilks!" – "Nekāds vilks, tā ir lapsa – mūsu pilsētas atpazīstamības simbols," pasmaidot paskaidro Agnese. "Mūsu galvenais kritērijs ir dabīgi produkti, kuriem netiek pievienoti sīrupi vai krāsvielas. Ražotnes produktu klāstā ir sešu garšu dzērieni, un katrai pudelei etiķetē – citāda lapsa. Visi produkti ir divkārši destilēti un filtrēti." Iekārdinoši, taču, draugi, – visu ar saprātu un mēru! Pietiks ar graķīti, lai uzlabotu asinsriti, gūtu lokanību ķermenim... un mēlei.
Uzziņa
Lielākie lauksaimnieki:
- graudkopība: Z/s “Rudzīši”, Z/s “Ābeles”, Z/s “Celmiņi”, Z/s “Oškalni”, Z/s “Dzenīši”, Z/s “Vālodzītes”, SIA “Lauce”
- piena lopkopība: Z/s “Sābri”, Z/s “Kalna sēta”, Z/s “Madaras”, Z/s “Viktorīši”, Z/s “Zīles”, Z/s “Bites”, SIA “Agro Laduži“
- gaļas lopkopība: Z/s “Rutki“, Z/s “Bāliņi”, Z/s “Kārkli”
- biškopība: Z/s “Trešdaļnieki”
uzņēmumi:
- lauksaimniecības kooperatīvā sabiedrība “VAKS”
- kokapstrāde: SIA “GB koks”, SIA “Biocore Ltd”, SIA “V55”, SIA “Liepas AP”
- mājražotājs SIA “Brovar”
Avots: Varakļānu novada pašvaldība
Aptauja
Varētu šķist, ka Varakļānos visa kā gana, kompakta pilsētiņa ar labu infrastruktūru, īpaši attīstīta kokapstrāde, lauksaimniecība, lai pēc studijām jauniešiem būtu interese atgriezties savu vecāku zemē. Taču realitāte nav iepriecinoša – arī te sarūk iedzīvotāju skaits. Vai bijušie varakļānieši, kam patlaban dzīves vai darba ceļš aizvijies citviet, nevēlētos atgriezties savā dzimtajā pusē? Un kam apdzīvotajā vietā būtu jāmainās, lai viņus ieinteresētu braukt atpakaļ? To jautāju Sigitai Šustei, kura vienā no Rīgas aģentūrām darbojas digitālā satura veidošanā, Kasparam Eidukam, kurš galvaspilsētā strādā farmācijas nozarē, un Patrīcijai Masaļskai, kura Rīgas Stradiņa universitātē studē starptautiskās attiecības.
Sigita Šuste: “Varakļānos pagāja mana bērnība, skolas gadi. Tagad, esot prom, cenšos biežāk apciemot gan vecākus, gan māsu un brāli, kā arī vecmammu. Rīga ir patālu, kur neizjūtu varakļāniešiem raksturīgo kopību, ieinteresētību. Ar ko varētu piesaistīt jauniešu uzmanību, lai viņi atgrieztos? Manuprāt, ar jauniešu interesēm atbilstošu darbvietu izveidi, piemēram, man savā jomā darbu tur atrast būtu grūti.”
Kaspars Eiduks: “Varakļāni man ir kā miera osta – no rīta mazdārziņā noplūc ekoloģiski tīrus garšaugus, paņem kādu dārzeni ēdienreizei. Viss – vai rokas stiepienā. Turklāt priecē, ka tevi pazīst, sveicina, uzrunā – ir komūnas izjūta.
Manuprāt, lai jaunieši atgrieztos Varakļānos, viņiem jābeidz lolot cerības par ārēju spēku iejaukšanos, kas nodrošinās labāku dzīvi vai darba vietas, bet pašiem jābūt gataviem nodarboties ar uzņēmējdarbību savā dzimtajā novadā. Spēcīgi uzņēmēji ir pamats, lai rastos darba vietas, tiktu maksāti nodokļi pašvaldības budžetā un kopējā reģiona tautsaimniecība varētu plaukt un zelt.”
Patrīcija Masaļska: “Varakļānos ir talantīgi pedagogi, vidusskolu beidzu ar teicamām sekmēm, līdz ar to bija viegli iestāties augstskolā.
Pie jauniešu centra strādāju jauniešu novada domē – acīmredzot tas bija stimuls studēt politiku. Kas piesaista Varakļāniem? Joprojām dejoju vietējā deju kolektīvā “Neprāts”, nedēļu nogalēs braucu uz mēģinājumiem. Rīgā dzīvoju pie radiem, iespējams, atgriezīšos, ja vien atradīšu savai specialitātei atbilstošu darbu.”
Ievērojamas personības
Ar Varakļāniem ir saistītas vairākas ievērojamas personības, piemēram, garīdznieks, filozofs un latgaliešu pareizrakstības vārdnīcas autors Pēteris Strods, valodnieks un Latgales kultūrvēstures pētnieks Leonards Latkovskis, literāts Konstantīns Strods-Plencinīks, fiziķis un raķešu konstruktors Konstantīns Počs, vēstures profesors Kārlis Počs, politiķe Rita Strode, tulkotāja Silvija Brice, filozofs, žurnālists un politiķis Ilmārs Latkovskis, dendrologs, ilggadējais Nacionālā botāniskā dārza direktors un politiķis Andrejs Svilāns, grupas “Otra puse” solists Normunds Pauniņš, vieglatlēts Edgars Eriņš, vēsturnieks Kaspars Strods, etnomuzikologs un postfolkloras grupas “Rikši” līderis Ēriks Zeps.
(No https://enciklopedija.lv/skirklis/174990–Varakļāni)
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Mediji”.
#SIF_MAF2024 #ApdzīvotaVieta