Ko saka "Latvijas Avīzes" lasītāji? Ko iznesīs ar kājām pa priekšu?

Par krīzes somu, priekšvēlēšanu laiku un citiem jautājumiem viedokļus šonedēļ izteica "Latvijas Avīzes" lasītāji, zvanot uz redakciju.

Anna Bise Rīgā: "Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, kas notiks 7. jūnijā, gribētu atgādināt vēlētājiem neuzķerties uz tukšiem solījumiem, kurus diendienā dzirdu no Šlesera, kurš par visu vari grib kļūt par Rīgas mēru. Kā atceramies, partiju apvienība "LPP/LC" un "Par labu Latviju", kuru priekšgalā bija Šlesers, par vēlēšanu kampaņas finansēšanas pārkāpumiem valstij palika parādā 860 tūkstošus eiro. Būtu labāk nomaksājis parādu, tā darbos apliecinot rūpes par Latvijas iedzīvotāju labklājību, nevis bārstījies ar tukšiem solījumiem."

Redakcijas piebilde. Minētā parāda izveidošanās vēsture ir šāda. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2008. gada novembrī uzdeva partijai "LPP/LC" (Latvijas Pirmās partijas un "Latvijas ceļa" pēctece) atmaksāt Valsts kasē 528 870 latu, ko KNAB ieskatā partija pretlikumīgi saņēmusi un izmantojusi 9. Saeimas vēlēšanu kampaņā. "LPP/LC" neatzina KNAB prasību, notika tiesāšanās. 2012. gada oktobrī Augstākās tiesas Senāts lēma par sliktu partijai. Bet pa to laiku 2011. gada nogalē "LPP/LC" tika likvidēta, naudas konti tukši. "Ja partija ir likvidēta, tas nozīmē, ka partijai nekā nav," 2012. gada oktobrī ziņu aģentūrai teica bijušais partijas līderis Ainārs Šlesers. Viņš arī pauda viedokli, ka KNAB vēršanās pret "LPP/LC" bijis "politisks teātris", jo koalīcijas partija "Vienotība" kontrolējot KNAB. 2021. gadā atbildot uz portāla "jauns.lv" jautājumu, Šlesers paudis to pašu viedokli, piebilstot: "Šī nauda netika ņemta no valsts budžeta, kā tas tiek darīts šobrīd, sadalot 16 miljonus nodokļu maksātāju naudas starp Saeimā esošajām partijām. Šīs summas, par kurām jautājat, bija klaji negodīgs uzrēķins par trešās personas viedokļa paušanu, kas ar partijām vispār nebija saistīta."

Sodu nesamaksāja arī cita ar Šleseru saistītā partija. 2011. gadā KNAB secināja, ka uz 10. Saeimas vēlēšanām "Par labu Latviju!" bija pārsniegusi priekšvēlēšanu izdevumus. Politisko apvienību "Par labu Latviju!" izveidoja "LPP/LC", Tautas partija un vairākas reģionālās partijas, un 2010. gadā tā startēja 10. Saeimas vēlēšanās, piesakot A. Šleseru kā Ministru prezidenta amata kandidātu. Tautas partija pārtrauca savu darbību 2011. gada jūlijā, "Par labu Latviju!" darbība tika izbeigta 2015. gadā.

KNAB iepriekš publiskotie dati liecina, ka apvienība "Par labu Latviju!" valstij parādā palikusi 108 301,92 eiro, bet "LPP/LC" – 752 514,23 eiro. Jāpiebilst, ka arī Tautas partija palika parādā valstij – 2008. gadā KNAB uzdeva TP pārskaitīt valsts budžetā pretlikumīgi saņemtos un iztērētos 1,03 miljonus latu. Partija 2011. gada jūlijā tika likvidēta. Ir bijuši arī vairāki citi gadījumi ar mazāk zināmām partijām, kuru darbība izbeigta, bet kurām ir palikušas parādsaistības.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs skaidrojis – likvidēto partiju konti ir tukši, īpašumu tām nav, tāpēc naudu piedzīt nevar. Pret parādā palikušo partiju biedru īpašumiem KNAB vērsties nevarot. 

KNAB savulaik rosinājis, ka parādā esošo partiju valdes locekļiem aizliegtu dibināt jaunas partijas. Taču tas saskāries ar pretargumentiem – tā tiktu ierobežotas biedrošanās tiesības.

Arvils Ozoliņš Rīgā: "Aināram Šleseram nav iepaticies tas, ko Ministru prezidente Evika Siliņa teikusi intervijā, un viņš pieprasījis sākt kriminālprocesu. Premjeres teiktajā – "mēs strādājam pie tā, lai Šlesers Rīgā neizveidotu koalīciju" – Šlesers saklausījis naida runu un pret viņu vērstus draudus! Šlesers, šķiet, ir nobijies, tāpēc uzvedas tik gļēvi un nožēlojami! Te vietā der atgādināt pirms diviem gadiem viņa paša teikto, proti, partijas "Latvija pirmajā vietā" konferencē, runājot par gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām, Šlesers teica: "Nevajag tautai gaidīt un mocīties, redzot Kariņu un Levitu vēl trīsarpus gadus. Mēs strādāsim pie tā, lai viņus abus iznes ar kājām pa priekšu." Kā zināms, ja saka "iznest ar kājām pa priekšu", tas nozīmē iznest mirušus. Vai tad tie nebija draudi? Ko Šlesers draudēja izdarīt ar tā laika Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu un Valsts prezidentu Egilu Levitu? Pret viņu tad arī bija jārosina krimināllieta."

Bella Lakrima Rīgā: "Aizsardzības ministrija iesaka cilvēkiem sagatavot tā dēvētās krīzes somas, lai ar tām rokās spētu laikus nokļūt tuvākajā bumbu patvertnē un lai izdzīvotu vismaz 72 stundas. Pļavnieku mikrorajona daudzstāvu namā, kurā dzīvoju pati, man kaimiņos dzīvo daudzi vecāka gadagājuma ļaudis ar kustību traucējumiem, kuri briesmu brīdī diezin vai spēs pašu spēkiem nokļūt patvertnē, kur nu vēl panest smago somu ar visu izdzīvošanai nepieciešamo. Diezin vai daudz ir tādu rīdzinieku, kuri vispār zina, kur viņu māju tuvumā ir bumbu patvertne. Vai par to pašvaldība ir padomājusi?"

Redakcijas piebilde. Rīgas pašvaldībā vēsta, ka kopš aprīļa vietnē "georiga.eu" publicētajā kartē ir atrodamas to patvertņu adreses, kuras Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) un pašvaldības Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes pārstāvji ir apsekojuši un atzinuši par derīgām. Kartē ir redzamas tikai tās patvertnes, kuras ir pašvaldības vai jauktā īpašumā. Pagaidām kartē trūkst valsts vai privātā īpašumā esošo patvertņu. Rīgas pašvaldības vietnē "apkaimes.lv" publicētajā kartē Rīga sadalīta septiņās apkaimju zonās, kurās katrai ir savs koordinators, kura uzdevums citstarp ir izzināt iedzīvotāju vajadzības. Latgales apkaimes punktā (ietver Dārzciema, Dārziņu, Ķengaraga, Latgales forštates, Pļavnieku, Rumbulas, Šķirotavas un Vecpilsētas rajonus) apkaimes koordinatore ir Marija Krasovska. E-pasts: Marija.Krasovska@riga.lv Tālrunis: 67012330. Apkaimes klientu apkalpošanas punkts Daugavpils ielā 31 atvērts pirmdienās no plkst. 8.30 līdz 18.00; otrdienās, trešdienās, ceturtdienās no plkst. 8.30 līdz 17.00; piektdienās no plkst. 8.30 līdz 16.00 (pusdienas pārtraukums no plkst.12.00 līdz 12.30).

Anna Konopļina Jūrmalā: "Vienmēr sekoju mūsu hokeja izlases spēlēm un priecājos par mūsu hokejistu gūtajām uzvarām. Diemžēl esmu ļoti sarūgtināta, kā pēc šīm uzvarām sacīkšu rīkotāji atskaņojuši Latvijas valsts himnu. Nesen ASV notiekošajā pasaules čempionātā junioriem himnas vietā atskaņoja "Līvu" dziedāto "Dzelzsgriezēju". 

Tikko Stokholmā pēc mūsu hokejistu uzvaras pār Slovākijas izlasi rīkotāji atskaņoja tikai daļu valsts himnas. Uzskatu, ka tā ir klaja necieņa pret mūsu valsti. Kāpēc to pieļauj Latvijas Hokeja federācija?"

Ziedonis Veinbergs Cēsu novadā: "Par man piederošo īpašumu – 627 kvadrātmetriem zemes un jaunbūvi Cēsu novada Drabešu pagasta Agras ciematā – pašvaldība man aprēķinājusi galvu reibinošu nekustamā īpašuma nodokli – ap 300 eiro. Kā var būt tāds nodoklis, ja jaunbūvi neesmu nodevis ekspluatācijā un ja pašlaik dzīvot tajā nav iespējams?"

Redakcijas piebilde. Cēsu novada pašvaldības Komunikācijas un klientu servisa pārvaldes vadītāja vietniece Ance Āboliņa atbild, ka nekustamā īpašuma nodokļa likmes 0,2–3% apmērā no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības pašvaldība noteikusi 2022. gada 21. aprīlī izdotajos noteikumos. Pēc šiem noteikumiem nekustamā īpašuma nodokļa likme ir 0,2% no ēkas kadastrālās vērtības, ja pastāvīgo dzīvesvietu tajā deklarējis vismaz viens cilvēks vai ja ir saņemts būvvaldes atzinums, ka ēka nav apdzīvojama. Pēc Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra datiem, minētajā ēkā 2025. gada 1. janvārī neviens nebija deklarējis pastāvīgo dzīvesvietu. Tāpat no būvvaldes nav saņemts atzinums, ka ēka nav apdzīvojama. "Ja īpašniekam ir šaubas par būves tehnisko stāvokli, tad viņam jānoslēdz rakstveida līgums ar sertificētu būvspeciālistu par būves apsekošanu, pēc tam iesniedzot atzinumu būvvaldē. Ēkas būvniecība īpašniekam bija jāpabeidz un jānodod ekspluatācijā līdz 2022. gada 1. oktobrim. Būvatļauja ir jāpagarina vai arī jāmaksā paaugstināts nodoklis, kā tas noteikts pašvaldības saistošajos noteikumos – 3% apmērā gan no būves, gan no būvei piekrītošās zemes kadastrālās vērtības," vēsta Cēsu novada pašvaldības pārstāve.

Jānis Virsis Rīgā: "Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa teikusi, ka nākamgad varētu pārzīmēt novadu robežas. Pirms dažiem gadiem novadu karti jau pārgrozīja viņas priekšgājējs Juris Pūce. Daudzviet šī reforma sagrieza visu ar kājām gaisā, izraisot vietējo iedzīvotāju neizpratni un protestus. Vairākas pašvaldības vērsās Satversmes tiesā. Diemžēl strīdi par teritoriju robežām, piemēram, par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam nav beigušies vēl šobaltdien. Vai nākamgad plānotajai novadu robežu kārtējai pārbīdīšanai nesekos jauni strīdi, kuri atkal būs jāskata Satversmes tiesā?"