Jaunajiem māksliniekiem jāuzdrošinās apvienot tradīcijas un mūsdienu risinājumus

Lai gan daudzi maldīgi uzskata, ka tekstilmāksla ir kaut kas sens, aizmirsts un nav mūsdienīgs, patiesībā tieši šeit ir plašas iespējas apvienot tradicionālo un moderno. Tekstilu var atdzīvināt un interpretēt, un jaunie mākslinieki to arī dara. Latvijas tekstilmākslas spēcīgā puse ir materialitāte un mūsu daba, kurā var smelties daudz idejas, iedvesmu un materiālus. Turklāt, šis ir viens no mākslas veidiem, kas ir ilgtspējīgs un var sniegt otro dzīvi dažādiem priekšmetiem.

Šopavasar man bija iespēja piedalīties Milānas Dizaina nedēļā, kur kopā ar māksliniekiem no Igaunijas un Lietuvas veidojām izstādi “Tactile Baltics”. Tā bija gan iespēja nest Latvijas vārdu pasaulē, gan apzināties mūsu priekšrocības un stiprās puses. Latvija viennozīmīgi izceļas uz citu valstu fona ar spēcīgām tradīcijām, materiāliem un prasmi to visu atspoguļot mūsdienīgā skatījumā. Kopumā no Latvijas bijām septiņi mākslinieki – “Gateris Works”, “Ēter”, Dace Sūna, “Studio Sarmīte”, Artis Nīmanis, Bottera un es - piedāvājot izstādes apmeklētājiem iepazīt dažādus darbus keramikā, stiklā, kokā, tekstilā u.c.

Iedvesmu var smelties dabā

Lai gan daļai sabiedrības tekstilmāksla asociācijas ar seniem gobelēniem, iespējams, kaut ko no vecmāmiņas pūra lādes, patiesībā šis mākslas veids var būt pat ļoti mūsdienīgs un bagāts ar netradicionāliem risinājumiem. Arī savus studentus, jaunos un topošos māksliniekus, vienmēr mudinu padomāt, kā senās tradīcijas var parādīt mūsdienīgā interpretācijā? Tāpat ir svarīgi saprast, ka māksliniekam ne vienmēr ir jālauza galva, lai izdomātu kaut ko absolūti jaunu, daudz iedvesmas var smelties dabā, un tekstilmāksla ir pateicīga, lai plaši izmantotu dažādus dabas materiālus, piemēram, vilnu, kokvilnu, dziju u.c. Tā ir vieta, kur izpausties ar ilgtspējīgiem risinājumiem un sniegt otro dzīvi pārstrādātiem materiāliem.

Iespēja pastāstīt Latvijas vai pat visas Baltijas vēsturi

Jāpiezīmē, ka jauniešu interese par tekstilmākslu ir ļoti individuāla, tomēr aizvien vairāk ir tādu, kuriem interesē mūsu tradīcijas un kultūra, un ir vēlme tās iedzīvināt savos darbos. Runājot par to, cik viegli vai grūti ir apvienot tradicionālo un mūsdienīgo, gribētos teikt, ka galvenais ir uzdrīkstēšanās. Un jauniešiem tās netrūkst. Vienlaikus ir ļoti svarīgi paturēt prātā dažādu kultūras elementu, piemēram, latviešu zīmju patieso nozīmi, un to, vai starptautiskajā līmenī mākslas darba radītā ziņa tiks saprasta pareizi. Ikviens mākslas darbs ir iespēja pastāstīt Latvijas vai pat visas Baltijas vēsturi, tomēr no otras puses vienmēr jāuzdod jautājums – vai spējam to pastāstīt tā, lai mūs saprastu?

Ne vienmēr vajadzīga pieredze vai zināšanas radošā jomā

Man ļoti patīk darbs ar jauniešiem – tā varu gan dalīties pieredzē, gan iedvesmoties no viņiem. Aktīvi darbojas arī Ekonomikas un kultūras augstskolā, kur ir vairākas radošas studiju programmas, piemēram, maģistra studiju programma “Zīmola dizains”, kā arī bakalaura programmas “Interjera dizains”, “Kultūras vadība” u.c. Ļoti vēlos mudināt jauniešus, un ne tikai jauniešus, uzdrīkstēties un, ja ir interese par šādām tēmām, nākt un izmēģināt spēkus. Ne vienmēr vajadzīga pieredze vai zināšanas radošā jomā, lai īstenotu savas idejas, tieši tāpēc ir pasniedzēju atbalsts un iespējas kopīgi, soli pa solim, apgūt visu nepieciešamo.

Radīt baudāmu dizainu un krāsu harmoniju

Viens no kursiem, kurā atbalstu studentus, ir koloristika – mācība par krāsām, kā tas savienot, lai radītu baudāmu dizainu un krāsu harmoniju. Lai gan mūsdienās to iespējams darīt arī digitāli, manuprāt, ir svarīgi iemācīties pašam izjust krāsas. Maldīgi domāt, ka latviešiem patīk tikai pelēkie toņi – mūsu dabā ir daudz dažādu krāsu un iedvesmas: ūdeņi, mākoņi, ziedi. Turklāt, arī ar jau pieminēto pelēko krāsu var atstāt lielu iespaidu. Pelēkais var palīdzēt izcelt citas krāsas un ļaut tām atdzīvoties. Un patiesībā mūsdienu tekstilmākslā dominē diezgan daudz spilgto toņu, kas vēlreiz apliecina mūsu spēju uzdrīkstēties.

Tekstilmāksla ir dinamiska un daudzveidīga joma, kurā iespējams savienot senču mantojumu ar laikmetīgu skatījumu, radot darbus, kas ir gan vizuāli izteiksmīgi, gan saturiski nozīmīgi. Aicinu jaunos māksliniekus uzdrīkstēties, eksperimentēt un meklēt līdzsvaru starp tradīciju un inovāciju, vienlaikus saglabājot cieņu pret kultūru un izmantojot ilgtspējīgus risinājumus, kas tekstilmākslai piešķir īpašu nozīmi mūsdienu pasaulē.