Valsts kontroles padomes loceklis skeptisks par iespēju tuvākajā laikā realizēt "airBaltic" IPO

Investoru vērtējums par Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) līdz šim ir bijis visai piesardzīgs un tam, visticamāk, bijuši pamatoti iemesli, ceturtdien žurnālistiem sacīja Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš, kurš iepriekš vairākus gadus bija bankas "Citadele" ekonomists.

Āboliņš uzsvēra, ka šobrīd nevar pateikt, kas notiks finanšu tirgos nākotnē un kādi būs investoru vērtējumi, tomēr ir iespēja atskatīties uz līdz šim notikušo - plāni realizēt "airBaltic" IPO procesu bijuši gan pagājušajā gadā, gan šā gada sākumā, tomēr dažādu faktoru dēļ tas nav izdevies. "Es domāju, ka ir jāsaprot - ja tas nav izdevies, tad arī tirgus, investoru vērtējums ir bijis pietiekami piesardzīgs," teica Āboliņš.

Viņš neizslēdza, ka "lietas varētu mainīties" pēc pusgada vai gada. "Bet, visticamāk, ir pamatoti iemesli, kādēļ tas [IPO] līdz šim nav izdevies un šis process ir pārcēlies," sacīja Valsts kontroles padomes loceklis.

"airBaltic" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023. gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.

Vienlaikus pašas "airBaltic" apgrozījums pagājušajā gadā bija 743,733 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12% vairāk nekā 2023. gadā, bet kompānijas zaudējumi sasniedza 118,803 miljonus eiro pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.

2025. gada janvāra beigās tika panākta vienošanās ar Vācijas aviokompāniju "Lufthansa" par investīcijām "airBaltic" 14 miljonu eiro apmērā. Apmaiņā pret ieguldījumu "Lufthansa Group" saņems konvertējamu akciju, kas tai dos 10% līdzdalību. Vēlāk, pēc potenciālā "airBaltic" IPO, šī konvertējamā akcija tiks konvertēta parastajās akcijās.

Pēc IPO "Lufthansa Group" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa Group" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla.

Kovida krīzē "Lufthansa" pamatīgi cieta – tā apturēja 95% savu lidojumu, 2020. gada pavasarī ik stundu ciešot viena miljona eiro zaudējumus. Visbeidzot Vācijas valdība 2021. gadā ieguldīja uzņēmumā deviņus miljardus eiro, apmaiņā palielinot savu daļu līdz 20% un kļūstot par lielāko akcionāru.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Minētajam darījumam vēl jāsaņem Vācijas Federālā karteļu biroja ("Bundeskartellamt") atļauja.

Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Tāpat ziņots, ka Valsts kontrole secinājusi, ka valsts nav sekojusi līdzi Covid-19 laikā veikto ieguldījumu "airBaltic" atgūšanai un līdz šim vairāk darbojusies kā "maks, no kā pasmelties", nevis pietiekami kvalificēts un prasīgs kapitālsabiedrības īpašnieks, vērtē Valsts kontrole.

Iestāde veikusi 2021. gada revīzijā sniegto ieteikumu ieviešanas pārbaudi par valsts uzraudzību pār Covid-19 laikā veikto ieguldījumu "airBaltic".

Latvijas kopējais ieguldījums "airBaltic" pamatkapitālā veido 545 miljonus eiro. No tā Covid-19 krīzes seku mazināšanai valsts 2020.-2022. gadā ieguldīja kopumā 340 miljonus eiro, tādējādi palielinot valsts līdzdalību uzņēmumā no 80,05% līdz 97,97%.

Valsts kontrole atgādina, ka sākotnēji valsts bija apņēmusies atgūt pirmajā posmā "airBaltic" piešķirtos 250 miljonus eiro. Tas tika skaidri pausts gan oficiālos dokumentos, gan publiskajos paziņojumos līdz 2023. gada jūnijam. Atbilstoši Ministru kabineta 2021. gadā apstiprinātajai stratēģijai ieguldījuma atgūšana bija IPO procesā, kurā daļa valstij piederošo akciju tiktu pārdotas, līdzdalību samazinot līdz 51%.

Tomēr, kā secinājusi Valsts kontrole, stratēģijai trūka konkrēta rīcības plāna. To apliecina fakts, ka apstiprinātā stratēģija nav ne reizi pārskatīta, lai gan pārmaiņas bija būtiskas, tai skaitā Covid-19 pandēmijas otrais vilnis, Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, lidmašīnu dzinēju problēmas un vairākkārtējas izmaiņas "airBaltic" biznesa plānos. Tikmēr valsts uzņēmumā ieguldīja vēl 90 miljonus eiro.

2024. gada augustā valdība nolēma samazināt "airBaltic" pamatkapitālu par 571 miljonu eiro, ko uzņēmums uzskata par būtisku priekšnoteikumu IPO veiksmīgai īstenošanai. Pēc šī lēmuma amatpersonas un "airBaltic" pārstāvji "publiski nepamatoti pauda, ka ieguldījuma atgūšana nekad nav bijusi plānota, vai arī uzsvēra, ka valsts atbalsts jau atmaksāts caur nodokļiem un ekonomisko pienesumu", atzīmē Valsts kontrole.

Šobrīd Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.