Spiediens uz Izraēlu pieaug

Izraēla pēdējās dienās saskaras ar aizvien lielāku starptautisko spiedienu saistībā ar tās atsākto uzbrukumu Gazas joslā, kur tā karo pret teroristisko grupējumu "Hamās", kā arī ilgstošo nevēlēšanos atļaut humānās palīdzības piegādes šai palestīniešu teritorijai.

Eiropas Savienība (ES) otrdien vienojās pārskatīt ar Izraēlu noslēgto Asociācijas līgumu, bet Apvienotā Karaliste nolēmusi pārtraukt sarunas ar Izraēlu par brīvās tirdzniecības līgumu.

ES nostājas maiņa

Vairums ES dalībvalstu otrdien atbalstīja Nīderlandes priekšlikumu pārskatīt Asociācijas līgumu ar Izraēlu. Diplomāti atklājuši, ka šo rosinājumu atbalstīja 17 no 27 dalībvalstīm. No Baltijas valstīm Igaunija šo priekšlikumu atbalstījusi, Lietuva bijusi pret to, bet Latvija atturējusies, vēsta telekanāls "Euronews", atsaucoties uz avotiem diplomātiskajās aprindās. Pret priekšlikumu pārskatīt līgumu ar Izraēlu balsojušas arī Bulgārija, Čehija, Grieķija, Itālija, Ungārija un Vācija. Pirmo reizi ar rosinājumu pārskatīt ES un Izraēlas Asociācijas līgumu, kas stājās spēkā 2000. gadā un regulē abu pušu ekonomiskās un politiskās attiecības, jau pagājušā gada februārī saistībā ar karu Gazas joslā klajā nāca Īrija un Spānija. Tolaik tomēr šī iniciatīva plašāku atbalstu nespēja gūt. 

Izmaiņas ES dalībvalstu skatījumā notikušas pēc Izraēlas un "Hamās" pamiera sabrukuma martā, kad Izraēla nolēma Gazas joslā vairs neielaist humāno palīdzību, norāda "Euronews". 

Izraēla norādījusi, ka daudz palīdzības Gazai piegādāts jau sešas nedēļas ilgušā pamiera laikā, turklāt lielu daļu no tās nozogot "Hamās". Šāda blokāde esot vajadzīga, lai piespiestu teroristus atbrīvot 2023. gada 7. oktobrī uzbrukumā Izraēlai sagrābtos un vēl neatbrīvotos ķīlniekus. Izraēla ir paziņojusi, ka "Hamās" rokās pašlaik ir 58 ķīlnieki. No tiem 35 esot miruši, lēš Izraēlas valdība. Par atļauju atkal ielaist Gazas joslā humāno palīdzību Izraēlas valdība paziņoja svētdien, un nedēļas sākumā pirmās palīdzības kravas jau tika piegādātas. ANO pārstāvji tomēr norāda, ka ar tām ir par maz, lai novērstu draudošo badu Gazas joslā. Karā, kuru ievadīja "Hamās" uzbrukums Izraēlai, kurā teroristi noslaktēja 1200 cilvēkus un saņēma par ķīlniekiem vēl aptuveni 2500, upuru skaits turpina augt. "Hamās" kontrolētās iestādes ziņo, ka karā Gazas joslā bojā gājuši vairāk nekā 53 000 cilvēku. Šo informāciju gan nevar pārbaudīt, un netiek arī nošķirti "Hamās" kaujinieki no civiliedzīvotājiem.

Atbalstītāju skaits sarūk

Atkārtoti ar aicinājumu pārskatīt līgumu ar Izraēlu klajā nāca Nīderlande, kas tikusi uzskatīta par Izraēlas atbalstītāju. Nīderlande ir arī viena no 11 ES dalībvalstīm, kas nav atzinusi Palestīnu. Nīderlandes ārlietu ministrs Kaspars Veldkamps norādījis, ka Izraēlas īstenotā trīs mēnešus ilgā humānās palīdzības bloķēšana pārkāpj saistības, kuras tai uzliek starptautiskās humānās tiesības, un līdz ar tām arī līgumu ar ES. Viņš arī vērsa uzmanību uz Izraēlas valdības ministru izteikumiem par pastāvīgu Gazas joslas okupāciju. Maz tomēr ticams, ka ES izdosies panākt vienprātību, kas nepieciešama, lai apturētu Asociācijas līgumu ar Izraēlu, prognozē tīmekļa vietne "Euractiv". "Situācija Gazā ir katastrofāla. Izraēlas ielaistā palīdzība, protams, ir apsveicama, bet tas ir piliens okeānā. Palīdzībai jāpienāk nekavējoties, bez traucēšanas un lielā daudzumā," otrdien reportieriem paziņoja ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā Kaja Kallasa. Vēl pagājušajā nedēļā Kallasa apšaubīja, ka iniciatīva tiks atbalstīta, ņemot vērā atšķirīgos viedokļus ES, atgādina izdevums "Politico". 

Izraēlas Ārlietu ministrija kritizēja Kallasas paziņojumu, uzsverot, ka netiekot saprasta "sarežģītā realitāte, ar kuru saskaras Izraēla". 

"Šīs realitātes ignorēšana un Izraēlas kritizēšana tikai nostiprina "Hamās" pozīcijas," platformā "X" paziņoja ministrija. Kallasa pavēstīja, ka bija sagatavots arī sankciju projekts pret ebreju kolonistiem, kuri okupētajā Rietumkrastā atbildīgi par vardarbību pret palestīniešiem, tomēr to nobloķējusi viena dalībvalsts. Diplomāti pavēstījuši, ka tā bijusi Ungārija. Jāpiebilst, ka ES ir Izraēlas lielākais tirdzniecības partneris, un ik gadu abu pušu savstarpējā tirdzniecība sasniedz 45 miljardus eiro, vēsta "Euronews".

Briti brīdina par izolāciju

Apvienotā Karaliste otrdien paziņoja, ka aptur sarunas par brīvās tirdzniecības līgumu ar Izraēlu, kā arī noteica sankcijas pret vardarbībā Rietumkrastā iesaistītajiem ebreju kolonistiem. Britu ārlietu ministrs Deivids Lamijs paziņoja, ka Izraēlas premjera Benjamina Netanjahu valdība ir nostājusies uz "morāli neattaisnojama" ceļa, kas neļaus Gazā turētajiem ķīlniekiem atgriezties mājās, bet tikai "izolē Izraēlu no tās draugiem un partneriem visā pasaulē". Jāpiebilst, ka Apvienotā Karaliste, Francija un Kanāda pirmdien brīdināja, ka "spers konkrētus soļus", ja Izraēla nepārtrauks uzbrukumu un neļaus Gazā ievest humāno palīdzību. 

Arī ASV dzirdamas balsis, ka Izraēlai vajadzētu mainīt kursu. 

Netanjahu pirmdien lika saprast, ka humānās palīdzības piegādes atjaunotas, lai Izraēla nezaudētu tuvāko sabiedroto atbalstu. Īpaši viņš pieminēja "ASV senatorus", kuri, paužot atbalstu Izraēlai, tomēr negribot redzēt skatus ar badacietējiem Gazā. Tīmekļa vietne "Axios", atsaucoties uz ASV amatpersonām, vēsta, ka Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps neesot apmierināts ar karu Gazas joslā un gribot, lai Netanjahu to izbeidz. Jāpiebilst, ka Tramps pagājušajā nedēļā apmeklēja Apvienotos Arābu Emirātus, Kataru un Saūda Arābiju, tomēr izvēlējās nedoties uz Izraēlu. Šonedēļ Izraēlu apmeklēt bija iecerējis ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss, tomēr viņš vizīti atlicis. Venss gan noliedzis, ka cēlonis tam būtu Vašingtonas nevēlēšanās ar šādas vizītes palīdzību netieši atbalstīt Izraēlas militāro aktivitāšu pastiprināšanos Gazas joslā.